Ciematā, kuram fronte pāri gāja 14 reizes, pamazām atgriežas iedzīvotāji
Svjatihorskas pilsēta Donbasā tika sagrauta krievu okupācijas laikā kara pirmajā gadā. Savukārt netālajam Bohorodičnes ciemam fronte pāri gājusi 14 reizes. Neraugoties uz to, ka tur ir tik daudz drupu un bēdu, un nevar izslēgt, ka fronte pāri nāks atkal, šajā vietās atgriežas cilvēki. Kā ukraiņi saka, dzimtajās mājās pat sienas ārstē. TV3 turpina reportāžas no Donbasa.
Gleznainā un agrāk arī kultūrvēstures pieminekļiem bagātā Svjatohirskas pilsēta bija kā cietoksnis Doneckas apgabala aizsardzībai 2022. gadā. Šī skaistā pilsēta okupācijā bija vairāk nekā pus gadu un Ukrainas bruņotie spēki to no gūsta atbrīvoja 22. gada rudenī. Kad šeit ienāca Ukrainas karavīri, šeit pavērās tiešām baiss skats, jo pilsēta ir teju noslaucīta no zemes virsas. Šeit frontes līniju atdalīja stratēģiski nozīmīgā Siverskij Donec upe.
Tilts pār Siverskij Donecas upi okupācijas laikā tika uzspridzināts, jo šī nozīmīga upe, kas plūst cauri visam Doneckas apgabalam kalpoja kā frontes līnija, kas atdalīja Ukrainas bruņotos spēkus no krievu iebrucējiem.
Svjatohirskas iedzīvotāja Valenmtīna neslēpj, ka viņai nav kur citur iet: "Manu māju nobombardēja, tā ka man meitiņ nekas nav palicis. Tagad esmu te. Māja visa sabombardēta."
Svjatohirskas pilsēta divarpus gadus pēc okupācijas pamazām atgūstas. Atjaunots saspridzinātais tilts un cilvēki pamazām atjauno arī savas nobombardētās mājas.
Pēc Svjatohirskas okupācijas krievu okupanti centās forsēt Siverskij Donec upi šeit pie Bohorodičnes, apdzīvotas vietas, kur pirms kara dzīvoja 600 iedzīvotāju. Kā pārceltuvi okupanti izmantoja gan savu tehniku, gan nogalinātos karavīrus. Bohorodičnes ciemam fronte gāja pāri 14 reizes. No šīs apdzīvotās vietas nav palicis pāri nekas kā tikai izdegušu māju vraki un gruveši, bet šeit turpina atgriezties cilvēki un kā viņi paši saka, nekur nav tik labi kā mājās un mājās pat sienas ārstē.
Starp sagrautajām mājām rosās cilvēki. Arī Bohorodičnes iedzīvotāja iedzīvotāja Ludmilas kundze, kas izrāda savu sagrauto māju un astoņus ar pus mēnešus, ko bija spiesta dzīvot pagrabā, Ludmilas kundze atminas ar šausmām.
Jau gadu Ludmilas kundze pēc astoņarpus mēnešu dzīvošanas pagrabā, var dzīvot mājā. Tas pateicoties ārvalstu un ukraiņu brīvprātīgajiem.
Bohorodičnes ciems arī šobrīd pakļauts apšaudēm un Krievijas armija, pastiprinot uzbrukumus Limanas virzienā, cer izrauties arī līdz šejienei. Sieviete saka, ka pie sprādzieniem ir pieradusi, bet lielākā cerība ir lai karš beigtos un visi varētu dzīvot mierīgi – brīvā Ukrainas zemē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
