Dānijas premjere: Ir tikai viena valsts, kas mūs apdraud – Krievija

Kopenhāgenā trešdien īpaši drošības apstākļi, jo šeit pulcējas Eiropas Savienības līderi. Pilsētā aizliegti civilie droni, satiksme ierobežota, dežurē sabiedroto karavīri ar radariem, bet ostā pietauvots vācu karakuģis.

Tik vērienīgi pasākumi tiek veikti, jo pieaug bažas par Krievijas hibrīduzbrukumiem – pagājušajā nedēļā neidentificēti bezpilota gaisa kuģi paralizēja vairākas Dānijas lidostas, bet Baltijas gaisa telpu pārkāpa Krievijas kara lidmašīnas.

"Domāju, ka tagad visiem ir skaidrs – notiek hibrīdkarš. Vienu dienu tas skar Poliju, nākamajā – Dāniju, bet jau drīz tā var būt cita valsts, kur redzam sabotāžu vai dronus gaisā. Šādu epizožu ir daudz, un tās ir dažādas. Ir tikai viena valsts, kas mūs apdraud, – Krievija, un tai jāsniedz stingra atbilde," pauž Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.

Tieši tāpēc viena no galvenajām tēmām ir tā dēvētā dronu siena iniciatīva, proti, aizsardzības sistēma, kas ļautu ātri atklāt un iznīcināt lētos bezpilota gaisa kuģus, kuri arvien biežāk pārbauda Eiropas robežu drošību.

Diskusijās skaidri redzams, ka valstis, kas atrodas tuvāk agresoram, piemēram, Polija un Baltija, šādas sistēmas izveidi atbalsta, bet Francija un Vācija aicina vairāk ieguldīt agrīnās brīdināšanas sistēmās un pretgaisa aizsardzībā.

"Pēdējo nedēļu notikumi Polijā, Rumānijā un Igaunijā, kā arī dronu ielidojumi Dānijā, pat ja tie vēl nav oficiāli pierādīti, apliecina, cik ļoti nepieciešamas ir efektīvas agrīnās brīdināšanas sistēmas un cieša sadarbība, lai aizsargātu mūsu kopīgo gaisa telpu. Tas atbilst gan aprīkojumam, ko jau esam izvietojuši, gan arī sistēmām, kuras plānojam ieviest," norāda Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Vēl Dānijas galvaspilsētā tiek apspriesta arī iespēja beidzot sākt izlietot iesaldētos Krievijas aktīvus, finansējot palīdzību Ukrainai, kā arī Ukrainas ceļš uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Tiek vērtēti mehānismi, kā šajā jautājumā apiet Ungārijas veto.

"Aizvien vairāk nostiprinās vienprātība, ka Ukrainas atbalsts nedrīkst gulties tikai uz Eiropas nodokļu maksātājiem – atbildība jāuzņemas arī Krievijai. Tā ir agresors, tā ir radījusi postījumus, un par tiem ir jāatbild," saka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Paralēli turpinās sarunas par jaunām sankcijām pret Krieviju. Joprojām nav panākta vienošanās par 19. sankciju paketi pret agresoru, kura paplašina ierobežojumus bankām un enerģētikas uzņēmumiem. Galvenais šķērslis lēmuma pieņemšanai arī šajā jautājumā ir Ungārija.