Degviela "uz taloniem" un cenas debesīs – okupanti sāk izjust ukraiņu dronu triecienu sekas

Deficīts īpaši jūtams Tālajos Austrumos, Krimā un Kurilu salās. Primorjes reģionā cena pieaugusi līdz 78 rubļiem (0,83 eiro) litrā, bet internetā benzīnu mēģina tirgot pat par 220 rubļiem (2,35 eiro). Dažviet zemākas kvalitātes A-92 benzīna pārdošana vispār apturēta, bet Krimā degvielu drīkst iegādāties tikai ar kuponiem vai īpašām kartēm.

Eksperti norāda, ka situāciju saasinājuši Ukrainas triecieni rūpnīcām Rjazaņas–Volgogradas reģionā, kur notiek arī ražas novākšana un cauri brauc ceļotāji uz Melnās jūras kūrortiem. No 2. līdz 24. augustam tur uzbrukts vismaz desmit naftas objektiem. Rūpnīcas nav pilnībā iznīcinātas, taču pārstrādes apjomi kritušies par 200–250 tūkstošiem barelu dienā.

Benzīna ražošana augustā sarukusi par gandrīz 9%, dīzeļdegvielas – par vairāk nekā 10%. Pēc ekspertu domām, tas pietiekami ietekmē tirgu laikā, kad patēriņš ir visaugstākais. Papildu spiedienu rada arī inflācija un izjaukta gaisa satiksme, kas liek cilvēkiem biežāk pārvietoties ar automašīnām.

Lai gan neviena no problēmām atsevišķi nav kritiska, kopā tās radījušas valdībai nopietnas galvassāpes. Reaģējot uz situāciju, Krievija jūlijā apturēja benzīna eksportu un sasauca naftas kompāniju vadītājus uz sēdēm. Tomēr amatpersonas apgalvo, ka krīze nav sistēmiski bīstama.

Deficīts galvenokārt skar reģionus ar sarežģītāku loģistiku, bet Maskava izvairījusies no cenu kāpuma, jo tiek apgādāta ar degvielu no tuvējām rūpnīcām. Turklāt lielākā daļa kravas transporta un armija izmanto dīzeļdegvielu, kuras valstī ir pārpalikums.

Eksperti prognozē, ka krīze mazināsies līdz septembra beigām, kad beigsies rūpnīcu apkope un samazināsies patēriņš. Tomēr Ukrainas uzbrukumi izgaismo Krievijas ievainojamību, un nākotnē dronu karadarbība varētu radīt vēl lielākus izaicinājumus.