Diktatora Putina "nianses" un prasības: signāli no Maskavas liecina, ka ceļš uz mieru būs sarežģīts

Rezumējot šobrīd zināmo – diktatora Vladimira Putina palīgs Jurijs Ušakovs sākotnēji paziņoja, ka 30 dienu pamiers esot izdevīgs tikai Ukrainai, vēlāk tika aizvadīta divu diktatoru Putina un viņa sabiedrotā Aleksandra Lukašenko preses konference, kurā viņš teica, ka tomēr esot gatavs pamieram, bet ar niansēm.

Runa ir par ieroču piegāžu apturēšanu Ukrainai, kā arī Ukrainas karaspēka padošanās, nevis iziešana no Kurskas apgabala. Vairākkārt tika uzsvērts, ka esot jālikvidē šīs krīzes "pamatcēlonis" – diktators Putins nekādi nevēlas pieņemt, ka Ukraina pastāv kā suverēna valsts, kas pieņem savus lēmumus – gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski.

"Mēs esam par, bet ir nianses. Pirmkārt, ko mēs darīsim ar Kurskas apgabalu. Ja mēs apturam kaujas darbības uz 30 dienām, ko tas nozīmē? Tie, kas tur atrodas, atkāpsies bez kaujas? Mums viņus no turienes ir jāizlaiž? Un kā citur? Frontes līnija ir gandrīz 2000 kilometru. Kā šis 30 dienas izmantos? Lai Ukrainā varētu turpināties mobilizācija? Lai viņus apgādātu ar ieročiem? Lai sagatavotos? Vai, ja tas nenotiks, kā notiks pamiera kontrole? Kā mums garantēs, ka nekas nenotiks? Tie ir nopietni jautājumi. Ideja ir laba, un mēs viennozīmīgi to atbalstām. Mums ir ar Amerikas partneriem jāparunā, varbūt ar prezidentu Trampu jāsazvanās, bet ideja pati par sevi ir atbalstāma," klāsta Putins.

Izskan ziņas, ka Krievija iesniegusi ASV sarakstu ar savām prasībām, kas nopludinātas arī medijos. Prasību ir daudz, tostarp dažas – īpaši kategoriskas. Piemēram, minēta nepieciešamība vājināt ASV pozīciju Ukrainas miera sarunās. Tāpat ir prasība pie okupētajām teritorijām izveidot "buferzonu" jeb demilitarizētu zonu, kur neatrastos Ukrainas karaspēks.

Tāpat Ukrainai esot jāatsakās no dalības NATO un teritorijām, kas jau atrodas krievu okupācijā un ko agresorvalsts ir pasludinājusi par savām. Krievi kategoriski iebilst arī pret miera uzturētājiem un jebkura valsts, kas nosūtīs savus miera uzturētājus uz Ukrainu tikšot uzskatīta par tādu, kas iesaistās tiešā karadarbībā ar Krievijas Federāciju.

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks, ģenerālis Oleksandrs Sirskis apstiprinājis Ukrainas vienību atvilkšanu no daļēji ieņemtā Kurskas apgabala. Šāds lēmums pieņemts, lai glābtu ukraiņu karavīru dzīvības.

Situācija Kurskas apgabalā būtiski pasliktinājās pēc tam, kad ASV apturēja militārās palīdzības piegādes un izlūkdatu sniegšanu Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.

Šajā militārajā kartē redzam, cik strauji krievu karaspēks pavirzījies uz priekšu Kurskas apgabalā kopš 4. marta, kad ASV apturēja palīdzības sniegšanu līdz šodienai, kad krievi atguvuši Sudžas pilsētu un turpina virzību uz priekšu šajā frontes sektorā.

Ukrainas galvenais ģenerālis ziņo, ka Krievijas armija īsteno bezprecedenta uzbrukumus savām apdzīvotajām vietām, tai skaitā Sudžas pilsētai, kas gandrīz pilnībā iznīcināta. Ukraina uzskata, ka Krievija vēlas izspiest ukraiņus no Kurskas un pārvirzīt kaujas uz Sumu un Harkivas apgabalu.

Pirmo reizi kopš Ukraina sāka operāciju Kurskas apgabalā – vakar, ģērbies krievu armijas formā, tur ieradies diktators Putins, kur ticies ar Krievijas ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu. Kremlis apgalvo, ka Kurskas apgabalā atgūti 86% teritorijas – taču šo informāciju nav iespējams pārbaudīt. Kremļa vadonis Putins vakar publiskotajos video licis saprast, ka uzdevis savai armijai izveidot buferzonu – proti, sagrābt daļu Sumu apgabala pierobežā.

"Mūsu uzdevums pēc iespējas īsākā laikā ir beidzot sakaut ienaidnieku. Pilnībā atbrīvot Kurskas apgabala teritoriju, atjaunot situāciju gar valsts robežas līniju. Un, protams, mums ir jādomā par drošības zonas izveidi gar robežu," saka diktators Putins.

Kauju intensitāte vēl vairāk palielinājusies arī Doneckas apgabalā, okupantu karaspēkam cenšoties sasniegt maksimālus ieguvumus Ukrainas zemē līdz potenciālajam pamieram.

Šīs dienas laikā kaujaslaukā reģistrētas jau 180 sadursmes – un smagākie frontes flangi joprojām ir Pokrovskas, Časivjaras un Limanas virzienā. Neraugoties uz masveida okupantu uzbrukumiem, ukraiņiem Donbasa fronti izdodas noturēt.

"Artilērijai vienmēr ir daudz darba, jo piesedzam kājniekus, apspiežam ienaidnieku ar pretartilērijas darbībām. Situācija frontē ir smaga, bet kontrolējama. Kas attiecas uz palīdzību no ASV – es ceru, ka tā turpināsies, jo Amerika ir Ukrainas stratēģiskais partneris un ir ļoti svarīgi atbalstīt vienam otru, īpaši šādos brīžos," stāsta Ukrainas Bruņoto spēku artilērists Mikola.

Vienlaikus krievu armija turpina triecienus Donbasa lielajām pilsētām, ik dienas aviācijas, artilērijas triecienos nogalinot šī reģiona civiliedzīvotājus. Jaunākā informācija liecina, ka okupantu karaspēks marta 13 dienās nogalinājis 28 un ievainoti vēl 46 Doneckas apgabala pilsētu iedzīvotāji.

Saņemtas arī ziņas, ka Ukrainas arsenālā vairs nav tālā darbības rādiusa raķetes "ATACAMS", kas bija nozīmīgas, lai sasniegtu mērķus Krievijas aizmugurē, proti, militārās bāzes, tehnikas koncentrēšanās vietas.