Uz saturu

Diplomātijai šī var būt izšķiroša nedēļa – Eiropas līderi apspriež "miera plānu" un uzsver savas "sarkanās līnijas"

2025. gada 1. decembrī 17:56

Kamēr Vašingtonas signāli par iespējamu spiedienu uz Kijivu rada bažas, Eiropas Savienība cenšas noturēt skaidru un stingru pozīciju par Ukrainas suverenitāti un taisnīgu mieru. Briselē šodien pulcējās dalībvalstu aizsardzības ministri, lai kopīgi izvērtētu situāciju un saskaņotu turpmāko rīcību.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Eiropas Savienības aizsardzības ministri šodien Briselē pulcējās uz ierasto sanāksmi, kurai pēdējās dienās ir pieaugusi nozīme. Eiropā saglabājas bažas par to, cik lielu spiedienu Vašingtona varētu izdarīt uz Kijivu un ko tas varētu nozīmēt reģiona drošībai.

Juriko Bakesa
Luksemburgas aizsardzības ministre

"Mēs redzam, ka Ukraina ir gatava runāt, un to apliecina ik dienu. Mēs arī vēlētos, lai Krievija atteiktos no savām maksimālajām prasībām, kas būtībā nozīmē Ukrainas kapitulāciju — un tas, protams, nav pieņemami."

Eiropas Savienības augstā pārstāve Kaja Kallasa atzina, ka šī nedēļa var izrādīties izšķiroša diplomātijai.

Kaja Kallasa
Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos

"Šī var izrādīties ļoti nozīmīga nedēļa diplomātijai. Vakar uzzinājām, ka sarunas Amerikā bijušas sarežģītas, taču produktīvas. Rezultāti gan vēl nav zināmi, bet šodien runāšu gan ar Ukrainas aizsardzības ministru, gan ārlietu ministru."

Eiropas nemainīgās sarkanās līnijas paliek spēkā, proti, nekādu piespiedu atteikšanos no Ukrainas teritorijām, nekādas amnestijas Krievijas kara noziegumiem un — neko par Ukrainu bez pašas Ukrainas.

Par tieslietām atbildīgais eirokomisārs Maikls Makgrāts intervijā izdevumam "Politico", runājot par kara noziegumu amnestiju, izteicis brīdinājumu, ka vēsture nebūs žēlīga, ja miera vārdā tiktu mēģināts noslēpt vai piedot Krievijas pastrādātos noziegumus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Liene Gātere
Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre

"Mēs atbalstām visus centienus panākt mieru Ukrainā, taču jebkuram risinājumam jātop Ukrainas vadībā, un tas nedrīkst kaitēt Ukrainas interesēm — tam jābūt taisnīgam un godīgam. Krievija regulāri pārkāpj Eiropas Savienības gaisa telpu un apdraud mūsu svarīgo zemūdens infrastruktūru Baltijas jūrā, tāpēc Eiropai ir steidzami jāierobežo Krievijas piekļuve finansējumam un jāveic ātri pasākumi, lai apturētu Krievijas ēnu flotes un to nelegālās jūras aktivitātes."

Vēl viens nozīmīgs temats ministru diskusijās ir turpmākais militārais atbalsts Ukrainai. Tas paredz arī papildu iemaksas NATO pārvaldītajā shēmā, kur Eiropas valstis un Kanāda kopīgi finansē ASV ieroču ātru iegādi Ukrainai no Amerikas noliktavām.

Taču finanšu sadaļā saspringtākais jautājums ir par iesaldēto Krievijas aktīvu peļņas izmantošanu Ukrainas atjaunošanai. Eiropas Savienība šo risinājumu turpina virzīt uz priekšu, taču Beļģija joprojām turpina bažīties par juridiskajām sekām, ko šāds plāns varētu nest, riskiem eiro stabilitātei un iespējamo Krievijas pretreakciju. Tādēļ maz ticams, ka tas stāsies spēkā jau līdz ar jaunā gada sākumu, kā tas bija sākotnēji plānots.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm