Ķīna ir pasaules ekonomikas smagsvars, un kopā ar ASV un Eiropas Savienību (ES) ir starp trim globālās tirdzniecības līderiem. Vecajā kontinentā no Āzijas milža importē ļoti plašu preču klāstu, un lielākās pozīcijas ir elektronika un mašinērija. Tieši tās pašas produktu grupas pamatā plūst arī pretējā virzienā, tikai krietni mazākā apmērā.
Sižetā redzamajā grafikā varam redzēt, kā pēdējo 10 gadu laikā attīstījusies Eiropas Savienības tirdzniecība ar Ķīnu. Imports no Ķīnas pērn pārsniedza 600 miljardu eiro. To kopsavelkot, atklājas galvenā problēma – ārējās tirdzniecības deficīts. Tas pērn bija 400 miljardu eiro, un tas arī galvenais, kas raisa galvassāpes Briselē.
Šī summa pielīdzināma gandrīz 27 Latvijas gada budžetiem. Tirdzniecības deficīts pats par sevi nav kaut kas obligāti slikts, bet skaidrs, kurā virzienā pamatā plūst nauda, kurš tirgus kuram ir atvērtāks un kurš uz kura rēķina nopelna.
Šis savstarpējās tirdzniecības līdzsvars jeb precīzāk tā trūkums ir viens no vēstījumiem, ko pauž Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, kurš šajās dienās uzturas Ķīnā.
"Mēs neesam vienmēr bijuši vienoti savā redzējumā vai piekrituši katram politikas risinājumam, bet ir ļoti svarīgi, ka mēs sarunājamies. Ka mēs mēģinām viens otru saprast un apspriežam arī visjūtīgākos tematus."
Savstarpējās attiecības patlaban esot krustcelēs. Ķīnas bloķēšanās kopā ar Krieviju, tostarp kontekstā ar karu Ukrainā, nav tas, ko vēlas redzēt Rietumi.
Kā norāda Latvijas Bankas eksperts Andris Strazds, Eiropa ir vairāk atkarīga no Ķīnas. Kaut vai, piemēram, litija jonu baterijas. Faktiski četras piektdaļas no šiem akumulatoriem bloks importē no Ķīnas. Šī valsts gatava arvien vairāk arī pabakstīties ar elkoņiem starptautiskajā arēnā. Milzis, ko izveidoja globalizētā pasaule.
"Ja skatāmies pēdējos piecus gadus, Ķīna nav nekāda liela jauka panda. Ķīna ir tiešām tāds austrumu pūķis. Tā bija tā lielā kļūda, kur mēs visi draudzīgi kļūdījāmies. Ķīna auga attīstījās, kļuva arvien turīgāka, bet Ķīna nekļuva līdzīgāka mums. Ķīna kļūst aizvien faktiski atšķirīgāka," saka Srazds.
Patlaban gan šis milzis sabremzējies. Daudzu prognozētā Ķīnas ekonomikas spēja atkalizaugsme vēl nav līdz galam piepildījusies. Un viss ir saistīts. Ja slāpējas Ķīna, slāpējas Vācija. Ja slāpējas Vācija, slāpējas arī Latvija. Turklāt pēc kovida pandēmijas satricinājumiem ekonomiskie smaguma centri cenšas dažādu vajadzību apmierināšanu organizēt tuvāk mājām un norobežoties, piemēram, Eiropas Savienība sākusi antidempinga izmeklēšanu pret Ķīnas elektroautoražotājiem.
"Tas būtu negatīvais virziens, ja Ķīna, ekonomikai beidzot augot tik strauji, kļūtu daudz vairāk uz sevi orientēta, agresīvāka. Tas ir arī tādas politiskās krustceles, kur Ķīna atrodas."
Šīm globālajām izmaiņām gan var būt arī pozitīvs efekts mums. Investīcijām vairs tādos apjomos neplūstot uz Ķīnu, ieguldītāji var acis pavērst uz Eiropas austrumu flangu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
