Dumpis pret Kremļa "Trojas zirgu": Ungārijas ES prezidentūras atcelšanai rokas par īsu

Ik pēc sešiem mēnešiem ES Padomē rotācijas kārtībā prezidē cita dalībvalsts, kas šajā periodā iegūst zināmu iespēju plašāk ietekmēt ES politikas veidošanu.

Ņemot vērā Ungārijas prezidenta Viktora Orbāna simpātijas pret Kremli un citus viņa valdīšanas manieres aspektus, Eiropas parlamentārieši bažījas, ka Ungārija varētu izmantot sešu mēnešu mandātu, veicinot politiku, kas ir pretrunā ES vērtībām.

Putina "Trojas zirgs" Eiropā

"Ungārija pēdējā laikā bloķē un aizkavē dažādus svarīgus ES lēmumus, radot lielas un pamatotas bažas par šīs valsts spēju veiksmīgi vadīt ES prezidentūru, kas ir liela atbildība," "tv3.lv" skaidro Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (JV), atzīmējot, ka situācija kļuvusi īpaši slikta kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Inese Vaidere

EP deputāte

"Teju ik nedēļu Orbāns "izceļas" ar kādu jaunu nepieņemamu izteikumu, piemēram, nesen paužot, ka Ukrainai neesot izredžu uzvarēt Krieviju un tādēļ ES jābeidz ukraiņiem palīdzēt. Vai varam ļaut šādai faktiski pro-Kremliskai valdībai, kas pastāvīgi cenšas sankcijas vājināt, vadīt ES diskusijas par to, kā piegriezt skrūves Krievijai?!"

Vaidere piebilst, ka Orbāna rīcība ir arvien kaitnieciskāka starptautiski: "Tostarp pret mums Latvijā, jo, piemēram, Ungārija bez saprātīgiem iemesliem bloķē mums svarīgo Zviedrijas pievienošanos NATO."

"Orbāna valdība ņirgājas par ES vērtībām, pārkāpj tiesiskuma principus un rīkojas kā Putina Krievijas "Troja zirgs" Eiropā," uzsver Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs (AP). Tāpēc Budapeštas prezidentūru būtu svarīgi vismaz ierobežot, jo novērst to juridiski esot ļoti sarežģīti.

Arī Vaidere atzīmē, ka ES dalībvalstīm ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai un kā iespējams nodrošināt, lai Ungārijas prezidentūra nākamā gada jūlijā – decembrī tiek aizvadīta konstruktīvi, uzsverot, ka tas būs ļoti svarīgs laiks uzreiz pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kad tiks veidota arī jaunā Eiropas Komisija.

Ar rezolūciju mušu nenositīsi

Lai uzsvērtu šaubas par Budapeštas spēju veiksmīgi vadīt ES prezidentūru 2024. gada otrajā pusē, eiroparlamentārieši 1. jūnijā pieņēma rezolūciju par tiesiskuma un pamattiesību pārkāpumiem Ungārijā un ES līdzekļu iesaldēšanu. ES Padome šajā dokumentā tiek aicināta rast "piemērotu risinājumu".

Vienlaikus šīs rezolūcijas autori arī atzinuši, ka nav acīmredzama juridiska veida, kā nepieļaut Ungārijas prezidentūru. Pat tiesību eksperti EP deputātiem šajā ziņā neesot varējuši palīdzēt, – vēsta izdevums "Politico".

Hungary’s stint at the EU presidency is more than a year away — but a fight over it is already in full swing.

MEPs today floated strategies that could be employed to weaken if not entirely slay Hungary’s EU presidency in the second half of 2024.https://t.co/vIKqNHEAdW

— POLITICOEurope (@POLITICOEurope) May 31, 2023

Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde (JV) "tv3.lv" atzīst, ka juridiski Parlamentam nav kompetences lemt par dalībvalstu prezidentūras ES Padomē norisi un regulēt to, kā ES Padome organizē savu darbu. Viņa atgādina par iespēju, ka pati dalībvalsts atsakās pildīt ES Padomes prezidentūras funkcijas, bet Ungārija jau ir izteikusies, ka prezidentūrai gatavojas.

"Tomēr Eiropas Parlaments ir izteicis gatavību veikt attiecīgus pasākumus, ja risinājums Ungārijas prezidentūrai netiks atrasts," piebilst Melbārde.

Viņa norāda, ka šobrīd publiskajā telpā izskan vairāki priekšlikumi, piemēram, mazināt Ungārijas prezidentūras redzamību un ietekmi, ierobežot konsultācijas ar oficiālajām amatpersonām un dot tribīni demokrātiskajai opozīcijai.

Robers Zīle

EP viceprezidents

"Es neredzu racionālu veidu, kā EP varētu iejaukties ES Padomes darba kārtībā, neatkarīgi no tā, cik mums emocionāli nepieņemama šķistu Ungārijas pašreizējās valdības rīcība it sevišķi attiecībā pret Krievijas izraisīto karu Ukrainā un tik būtisko NATO paplašināšanos, ko Ungārija absolūti nepieņemami izmanto savu interešu nodrošināšanai."

Skaidrojot EP ierobežotās iespējas ietekmēt Ungārijas prezidentūras jautājumu, Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle (NA) atgādina, ka ES līgumos ir precīzi definēti veidi un apmērs, kā EK var iejaukties citas dalībvalsts politikā: "Pamatā tas ir tā sauktais 7. pants, kurš arī ir ticis īstenots gan vietā, gan reizēm nevietā, bet tie ir noteikumi, uz kuriem ES balstās."

Boikotēt, bet neiešaut sev kājā

"Eiropas Parlamentam nav tiešu instrumentu, šajā jautājumā gala lēmumus pieņems dalībvalstis," atzīst arī Vaidere.

"Tomēr mūsu 1. jūnijā ar plašu vairākumu pieņemtā rezolūcija par tiesiskuma un pamattiesību pārkāpumiem Ungārijā ir spēcīgs signāls – norādām, ka Ungārijā notiek plaši pārkāpumi, piemēram, nepietiekami tiek apkarota korupcija. Šādas valsts prezidentūra var sagādāt galvassāpes, un par to jādomā jau tagad."

"Ja Ungārijas kā prezidentvalsts lomu neierobežos pati Padome, tad Parlaments var rīkoties, piemēram, boikotējot politiska līmeņa tikšanās ar Ungārijas valdības politiķiem vai ierobežojot darbu pie kopīgās likumu pieņemšanas Ungārijas pārstāvju vadībā," iespējamos rīcības scenārijus min Ijabs, uzsverot, ka EP jau ir politiski aicinājis ES Padomi lemt par Ungārijas prezidentūras ierobežošanu.

Ivars Ijabs

EP deputāts

"Eiropas Parlamentam ir skaidri jādeklarē ES vērtību aizsardzība, jāboikotē Orbāns un viņa skandalozākie ministri, vienlaikus "neiešaujot sev kājā" ar likumdošanas procesa apturēšanu uz pusgadu Ungārijas prezidentūras laikā."

"Protams, mēs vēlamies labas un konstruktīvas attiecības ar Ungāriju. Taču šantāža un prokremliskie izgājieni mums nav pieņemami," uzsver Vaidere, sakot, ka par to jābūt stingrai nostājai.

"Ja Orbāns nav gatavs ieklausīties un mainīt savu kursu, mums jāizmanto arvien sāpīgāki pretinstrumenti kā ES fondu naudas iesaldēšana, kas jau zināmus rezultātus ir devusi," viņa vērtē.

Jāskatās uz pirkstiem un skaļi jāprotestē

Bažās par to, ka Ungārijai uzticēt ES prezidentūru varētu būt bīstami, eiroparlamentārieši jau domājuši par dažādiem alternatīviem rīcības scenārijiem. Vaidere min dažus no iespējamiem risinājumiem:

• Ungārijas prezidentūra tiek sadalīta starp Spāniju un Beļģiju;
• Budapeštas prezidentūra par dažiem gadiem tiek atlikta;
• Diskusiju vadīšanu, piemēram, ārpolitikā atstāt citās rokās.

Melbārde norāda uz tā saukto prezidentūras trio jeb trīs ES dalībvalstīm, kuras secīgi pilda ES Padomes prezidentūras funkcijas.

"Ir iespēja savstarpēji vienoties par atsevišķu darba grupu vadīšanas pārdali," atzīmē eiroparlamentāriete. "Uzskatu, ka Spānijai un Beļģijai, kuras kopā ar Ungāriju veidos ES Prezidentūras trio, noteikti būtu jāpārņem to ES Padomes darba grupu vadība, kuras skata ar likuma varu saistītus jautājumus, kā arī lēmumus, kas ietekmē atbalstu Ukrainai."

Inese Vaidere

EP deputāte

"Līdz šim dalībvalstis bijušas visai samiernieciskas pret Ungāriju un arī pašlaik tiek runāts, ka diez vai būs atbalsts radikāliem risinājumiem kā prezidentūras atņemšana."

Kā atzīmē Vaidere, ja Ungārijas prezidentūra notiks ierastajā sešu mēnešu formātā, būšot ļoti rūpīgi jāseko, kā tā tiks vadīta: "Un skaļi jāprotestē, ja notiks jebkādi mēģinājumi to izmantot negodprātīgos veidos."

"Latvijas valdības nostājai šajā jautājumā ir jābūt pragmatiski principiālai," skaidro Ijabs. "Ir skaidri jādeklarē vērtības, bet jādarbojas Padomes darba grupās, pārstāvot Latvijas intereses. Kad un kur vien iespējams, ir jāboikotē Orbāns."

Jāspēj atšķirt un saprātīgi vērtēt

Reaģējot uz eiroparlamentāriešu centieniem nepieļaut Budapeštas prezidēšanu ES, Ungārijas tieslietu ministre Judīte Varga tos nosaukusi par muļķīgiem un apsūdzēja parlamentu demokrātijas ignorēšanā.

"Eiropas Parlamentam šeit nav nekādas lomas – jau daudzus gadus pastāv vienprātīga ES Padomes rezolūcija, kas nosaka prezidentūras kārtību," žurnālistiem Briselē uzsvēra Varga.

Bet Latvijas eiroparlamentārietis, EP viceprezidents Zīle piebilst: "EP likumu un tikumu varas "cīnītāju" skaits pret t.s. "nepareizajām valdībām" it īpaši Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā kļūs tikai lielāks. Šādi motivētus soļus sabiedrībai ir jāspēj atšķirt un saprātīgi vērtēt."