Eiropas kosmosa ambīcijas vairs nebalstās tikai uz NASA vai Dienvidamerikas bāzēm – skats tagad vērsts arī uz ziemeļiem. Proti, Zviedrija un Norvēģija cer, ka tieši aiz polārā loka taps jaunie Eiropas vārti uz kosmosu.
Ziemeļzviedrijas mežos sākas jauna sacīkste – nevis ar slēpēm, bet raķetēm. "Esranger" kosmosa centrs, kas atrodas vairāk nekā 200 kilometru aiz polārā loka, vēlas kļūt par Eiropas vārtiem uz kosmosa misijām. Līdz šim Eiropa startiem izmantojusi Dienvidameriku vai NASA laukumus Floridā, bet tagad Zviedrija un Norvēģija grib paļauties uz saviem spēkiem.
Šeit esošās plašās, neapdzīvotās teritorijas ir ideālas raķešu izmēģinājumiem un to drošai atgūšanai. Šeit jau darbojas antenas, kas seko polārajiem satelītiem, un notiek Marsa zondēm paredzēti testi. Taču galvenais mērķis – orbitālie starti. Un vajadzība ir milzīga: satelītu skaits tuvākajos gados pieaugs no 8 līdz 55 tūkstošiem.
ASV, Ķīna un Krievija iegulda kosmosa izpētē un dažādās misijās milzīgas summas, kamēr tirgu šobrīd diktē privātie milži, piemēram, "SpaceX". Šai sakarā eksperti brīdina – ja Eiropa grib palikt konkurētspējīga, tai tuvākajos gados ieguldījumi būtu vismaz jādubulto.
Zviedrijas cerība ir diezgan skaidra – Arktikas starta laukums, kas spēj pacelt Eiropas ambīcijas jaunā līmenī, tiešā un pārnestā nozīmē – līdz pat zvaigznēm.
