Eiropā piemin Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienu

Graujošākais karš jaunāko laiku vēsturē sākās 1939. gadā ar nacistiskās Vācijas iebrukumu Polijā. Ādolfs Hitlers un PSRS diktators Josifs Staļins bija jau sadalījuši Eiropu pēc sava prāta. Vēlāk konfliktā iesaistījās un tā smagās sekas skāra arī daudzas citas valstis. Vācija padevās vien sešus gadus vēlāk, oficiāli kapitulējot 1945. gada 8. maijā. Līdz ar to šo dienu kā kara beigu datumu piemin Eiropā.

Šodien daudzās Eiropas valstīs notiek piemiņas un upuru godināšanas pasākumi. Francija un Vācijas ierasti 8. maiju atzīmē ar vērienu, taču šogad pandēmijas dēļ tā vietā nākusi piesardzība.

"Mums ir jānotur Eiropa kopā. Mums ir jādomā, jājūtas un jārīkojas kā eiropiešiem. Ja mēs nenoturēsim Eiropu šobrīd un pēc pandēmijas, mēs pierādīsim paši sev, ka neesam  8. maija cienīgi," tā šodien teica Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers.

Izdzīvojušie Otrā pasaules kara veterāni šobrīd velk paralēles kara laikam ar dzīvi pandēmijas laikā. 96 gadus vecais brits Džons Roberts karā tika iesaukts, kad vēl nebija sasniedzis pilngadību.

"Kad esi armijā un karo, tu redzi savu ienaidnieku. Bet šā brīža pasaules cīņā ar vīrusu nav iespējams šo pretinieku saskatīt, uzmanīgam ir jābūt visu laiku," saka Roberts.

Otrā pasaules kara laikā karastāvoklis bija izsludināts 70 valstīs un karā ierautas neskaitāmas tautas. "Mūs aizsūtīja karot uz Baltkrievijas robežu, man bija 18 gadu, kad es ieraudzīju, ko nozīmē karš. Pats briesmīgākais bija redzēt, kā mirst draugi – vienā momentā viņš tev ir blakus, otrā – jau miris. Kad mums paziņoja, ka karš beidzies, mēs metām gaisā cepures un svinējām trīs dienas," atminas kara veterāns no Kirgizstānas Sadjirs Mambetkodževs.

Karš prasīja milzīgus upurus. Vēsturnieku aplēses dažādās valstīs par precīzu bojāgājušo skaitu atšķiras, taču pieņems uzskatīt, ka Otrais pasaules karš paņēma vairāk kā 60 miljonu cilvēku dzīvības.