Uz saturu

Eiropa steidzīgi vērtē ASV "miera plānu"; gaisā valda piesardzīgs optimisms

2025. gada 24. novembrī 18:30

Pēc notikušajām sarunām Ženēvā Eiropā valda piesardzīgs un ļoti diplomātisks optimisms – šķiet, ka beidzot ir parādījies pamats tālākām miera diskusijām, tā saka Brisele.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Eiropas līderi šodien strādāja divos virzienos. Vispirms vairāki eirobloka redzamākie pārstāvji tikās Angolā, kur šobrīd risinās Eiropas un Āfrikas Savienības samits, lai steidzami pārrunātu ASV miera priekšlikumu.

Urzula fon der Leiena
Eiropas Komisijas prezidente

"Ukrainas teritorijai un suverenitātei jābūt pilnībā respektētai. Tikai Ukraina kā neatkarīga valsts var lemt par saviem bruņotajiem spēkiem — nākotnes ceļš ir viņu pašu rokās. Vēlos uzsvērt arī Eiropas būtisko lomu Ukrainas nākotnē. Rīt mēs turpināsim darbu kopā ar partneriem no "Labās gribas koalīcijas".

Frīdrihs Mercs
Vācijas kanclers

"Esmu tikpat skeptisks kā vakar — tas nav mainījies. Process ir ilgs un sarežģīts, taču tas ieguvis jaunu dinamiku pēc tam, kad ASV administrācija nāca klajā ar savu plānu, kas tagad jau ir būtiski koriģēts. Pašlaik notiek saskaņošana, un pēc tam ir jābūt kopīgai ASV, Eiropas un Ukrainas pozīcijai."

Itālijas premjere Džordža Meloni, kas ir viena no Donalda Trampa tuvākajām sabiedrotajām Eiropā, dienas gaitā uzsvēra, ka Eiropai nevajadzētu veidot pilnīgi jaunu pretpiedāvājumu, jo daudzi ASV plāna punkti esot pieņemami un efektīvāk esot strādāt pie esošā priekšlikuma uzlabošanas.

Viņa arī pauda – lai gan Eiropa nebija starp plāna izstrādātājiem, tai būs izšķiroši svarīga loma tā īstenošanā.

Džordža Meloni
Itālijas premjerministre

"Būsim atklāti, visi iesaistītie no paša sākuma ir rīkojušies labā gribā, izņemot vienu — Krieviju, kas nav spērusi nevienu soli pretī. To vairākkārt esmu uzsvērusi arī ASV prezidentam – Krievijai beidzot jāsniedz skaidrs signāls, ka tā patiešām vēlas mieru, jo visi pārējie — amerikāņi, ukraiņi, eiropieši un turki — dara savu daļu, tikai Krievija ne."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Savukārt Briselē kopā sanāca Eiropas Savienības ārlietu un tirdzniecības ministri, kuri koncentrējās uz to pašu jautājumu — izvērtēja Ženēvas sarunu rezultātus, saskaņojot Eiropas kopējo pozīciju.

Ķēstutis Budris
Lietuvas ārlietu ministrs

"Ja kādā mierlīgumā mēs ierakstītu teritoriāla nozieguma atzīšanu, tā būtu starptautisko tiesību nodevība un neviens vairs nevarētu paļauties, ka agresija netiks atkārtota — vai nu turpat vai pret citām mazākām valstīm Krievijas kaimiņos. Tāpēc galvenais jautājums ir, vai pamatprincipi tiek aizsargāti. Otrs tikpat svarīgs aspekts ir atbildība par pastrādātajiem noziegumiem."

Eiropa, kā vēsta vairāki ārzemju mediji, ir sagatavojusi savu pretpiedāvājumu ASV un Krievijas plānam – tajā ir plašāks Ukrainas armijas pieļaujamais limits, noraidītas teritoriālās piekāpšanās, kā arī pieprasītas ASV drošības garantijas, kas līdzināsies NATO 5. pantam.

Eiropas nepārkāpjamā sarkanā līnija ir – nekādu vienošanos, kas atdotu Ukrainas teritorijas Maskavai.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm