Ekstremāla sausuma dēļ Ķīnā pilnībā izžuvušas desmitiem upes

Karstuma vilnis Ķīnā ilgst jau vairāk nekā 70 dienas, vēsta "’The Washington Post’’. Jāatzīmē, ka pārspēts vēsturiskais sausuma rekords – pēdējoreiz tik ilgu karstuma periodu Ķīna piedzīvoja 2013. gadā, kad sausums ilga 62 dienas. "’Šis karstuma vilnis pārspēj visu, kas iepriekš redzēts visā pasaulē,’’ savā "’Twitter’’ profilā norādījis vēsturnieks Maksimiliano Herrera.

Aizvadīto nedēļu laikā lielā karstuma un sausuma dēļ Ķīnā izcēlušies vairāki ugunsgrēki, bet īpaši intensīvi liesmas plosījušās valsts centrālajā daļā netālu no Čuncjinas, kas ir pilsēta Jandzi upes krastā. Pilsētā vidējā augusta dienas temperatūra bijusi 35 grādi pēc Celsija.

Atzīmējot citus antirekordus, Sičuaņas provincē pagājušajā nedēļā gaisa temperatūra sasniedza 44 grādu atzīmi, bet vēl nedēļu iepriekš Beibei rajonā fiksēta 45 grādus augsta gaisa temperatūra. Jānorāda, ka tās ir visu laiku augstākās Ķīnā reģistrētās gaisa temperatūras ārpus Sjiņdzjanas tuksneša.

Kopā ar ārkārtējo karstumu zemais nokrišņu daudzums daudzviet Ķīnā novedis pie būtiska upju ūdens līmeņa samazināšanos, kopumā pilnībā izžūstot 66 upēm, vēsta "’New Science’’. Piemēram, dažās Jandzi upes, kas ir galvenā Ķīnas ūdens maģistrāle, daļās ūdens līmeņa samazinājums sasniedzi rekordzemu līmeni kopš 1865. gada. Dažviet beigušies vietējie ūdens krājumi, kā dēļ dzeramais ūdens iedzīvotājiem piegādāts uzglabāšanas tvertnēs.

19. augustā Ķīna pirmoreiz deviņu gadu laikā izsludināja nacionālo trauksmi saistībā ar ārkārtējo sausumu.

Upju izžūšanas dēļ samazinājusies arī hidroelektroenerģijas ražošana. Tas īpaši skāris Sičuaņas provinci, jo tā līdz šim aptuveni 80 procentus no visas patērētās elektroenerģijas ieguvusi no hidroelektrostacijas. Elektroenerģijas trūkuma dēļ tūkstošiem rūpnīcu provincē bijušas spiestas pārtraukt darbību. Savukārt biroji un tirdzniecības centri aicināti samazināt apgaismojumu un mazāk izmantot gaisa kondiconēšanas iekārtas, lai taupītu elektrību.

Tāpat saņemtas ziņas, ka Sičuaņā postā aizgājuši 47 tūkstoši hektāru labības, bet vēl 433 tūkstoši hektāru ir bojāti. Ķīnas Zemkopības ministrija paziņojusi, ka mēģinās palielināt nokrišņu daudzumu, "’sējot mākoņus’’. Tas ir laikapstākļu modifikācijas veids ar mērķi mainīt nokrišņu daudzumu vai veidu. Tiesa, vēl nav zinātniski skaidrs, vai šādiem pasākumiem būs kādi panākumi.

Jāatgādina, ka arī Eiropa šovasar piedzīvojusi, iespējams, lielāko sausumu pēdējo 500 gadu laikā. Tāpat karstuma viļņi nomocījuši Somālijas pussalu, lielu daļu ASV un Meksiku. Lielā sausuma dēļ cietusī graudaugu un citu pārtikas produktu raža, vēl vairāk varētu pasliktināt jau tā samilzušo globālo pārtikas krīzi. Vienlaikus gan "’News Science’’ atzīmē, ka Ķīna pēdējos gados izveidojusi gana lielas graudu rezerves, tāpēc tā varētu būt spējīga kompensēt daļu iztrūkuma, kas izveidojies ekstremālā karstuma dēļ.