"Ēnu flote" Baltijas jūrā: Krievija pamatīgi "uzvārās" no naftas tirdzniecības

Eiropas Savienība (ES) no 2022. gada decembra pārtraukusi pirkt pa jūru transportēto Krievijas jēlnaftu. Tas nozīmē, ka ES uzņēmumiem nevajadzētu sniegt pakalpojumus, būtiskāko no tiem, apdrošināšanu, kuģiem, kas pārvadā Krievijas naftu. Tomēr ir izņēmums.

Igaunijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Kadri Eliass Hindoalla "err.ee" norāda, ka Krievijas kuģus var apkalpot, ja nafta tiek tirgota trešajām valstīm: "Šos pakalpojumus var sniegt gadījumos, kad Krievija pārdod naftu trešajām valstīm, un tas viss tiek īstenots cenu griestu robežās. Naftas cena joprojām ir zemāka par 60 dolāriem par barelu," skaidro Elias-Hindoalla.

Cenu griestus jēlnaftai noteikusi G7 un Eiropas Savienība, cerot tā noturēt pasaules naftas tirgus stabilitāti, tādējādi Krievijai gūstot mazāk ieņēmumu. Eiropas uzņēmumam, kas sniedz apdrošināšanu Krievijas kuģim, būtu jāpārliecinās, ka nafta netiek pārvadāta par augstāku cenu.

"Praksē to ir ļoti grūti pārbaudīt. Tiesa, viņi cenšas šo cenu paslēpt citos komponentos. Varbūt naftas cena ir norādīta cenu griestu robežās, bet patiesā cena tiek paslēpta transporta pakalpojumā vai citos pakalpojumos," pauž Igaunijas Ārlietu ministrijas pārstāvis.

Pirms Krievijas pilna iebrukuma Ukrainā Krievijas naftas kuģi lielākoties piederēja Eiropas Savienības, G7 vai Norvēģijas uzņēmumiem, vai arī tos apdrošināja ES, G7 vai Norvēģijas uzņēmumi. Eiropas valstu iesaiste bija līdz pat 80% gadījumu, sniedzot pakalpojumus Krievijas naftas kuģiem. Šobrīd iesaiste samazinājusies līdz 34%. Tāpēc arī Krievijas jēlnaftas pārvadāšanu ir pārņēmusi "ēnu flote", kuģi, kas apdrošināti vai pieder uzņēmumiem valstīs, kuras naftas cenu griestus neatzīst.

"Ja Eiropas pakalpojumu sniedzēji nesniedz šos pakalpojumus, bet tos sniedz kaut kur trešajās pasaules valstīs, tad Eiropas Savienības rokas šobrīd tur īsti nesniedzas," pauž Eliass-Hindoalla.

Tāpat Krievijas jēlnaftu mēdz pārvadāt kuģi, par kuriem nav saprotams – kurš ir īpašnieks, kurš apdrošinātājs. Kā piemēru var minēt tankkuģi "Andromeda Star". Kuģis martā netālu no Dānijas sadūrās ar citu kuģi. Naftas tankkuģis pārvadāja 730 000 barelu Krievijas jēlnaftas no Primorskas ostas. Nafta bija uzpildīta brīdī, kad tās vidējā cena bija virs 60 dolāriem par barelu, proti, virs naftas cenu griestiem.

Ziņu aģentūra "Bloomberg" vēstīja, ka kuģis Dānijai iesniedza apdrošināšanas dokumentus, kas liecināja, ka tankkuģi apdrošinājis Norvēģijas uzņēmums "Gard". Tomēr uzņēmuma preses pārstāvis to noliedza. "Bloomberg" tā arī neizdevās noskaidrot, kam tankkuģis pieder.

Somijas domnīcas dati liecina, ka Krievija aizvien ik dienu nopelna ap 250 miljoniem eiro transportējot jēlnaftu. Apmēri un peļņa ir gandrīz tikpat liela kā 2022. gada sākumā. Aģentūra "Bloomberg" analizējusi, ka 2023. gada martā Krievijas jēlnaftas cena bija 48 dolāri par barelu, bet šogad – jau barela cena pārsniedza 68 dolārus.

Eiropas Savienība tuvākajās nedēļās centīsies vērsties pret "ēnu floti" ar nākamo sankciju paketi. Tomēr vienlaikus arī nav skaidras atbildes, kā "ēnu floti" ierobežot, pauž Igaunijas Ārlietu ministrijas pārstāvis. Viņš norāda, ka "ēnu flote" ir globāla problēma. Jautājuma risināšanā ir jāiesaista starptautiskas organizācijas. Diskusijām jānotiek arī ārpus Eiropas Savienības, piemēram, Starptautiskajā jūrniecības organizācijā.