G7 trīs dienu ilgais samits Itālijā, Apūlijas reģiona kūrortā, iesācies ar valstu līderu vienošanos izmantot iesaldētos Krievijas līdzekļus Ukrainā. Atbalstu ir guvis ASV rosinājums no iesaldētajiem Krievijas aktīviem izsniegt 50 miljardu ASV dolāru lielu aizdevumu Ukrainai, vēsta ziņu aģentūra "Associated Press".
ASV priekšlikums paredz sniegt 50 miljardu ASV dolāru aizdevumu Ukrainai, palīdzot tai cīnīties pret Krievijas uzbrukumu. Kā nodrošinājums tiktu izmantoti procenti, kas gūti no peļņas par Krievijas iesaldētajiem centrālās bankas aktīviem. No tiem lielākā daļa tiek turēti Eiropas Savienībā.
Trešdien, 12. jūnijā, Francijas amatpersona informējusi žurnālistus, sakot, ka līderi ir pieņēmuši politisku lēmumu sniegt aizdevumu Ukrainai, izmantojot Krievijas iesaldēto naudu.
Tomēr vēl ir jāizstrādā šī aizdevuma tehniskās un juridiskās detaļas, lai aktīvus varētu izmantot. Jautājums ir sarežģīts. Ja Krievijas aktīvi tiks atsaldēti, beidzoties karam, tādā gadījumā peļņu vairs nevarēs izmantot aizdevuma atmaksai, un būs jāslēdz jauna vienošanās.
Zelenskis cer, ka iesaldēto aktīvu izmantošana Ukrainas atbalstam, būs viens no daudzajiem atbalsta pasākumiem, kas Ukrainai tiks garantēti, līdz G7 samita beigām. Zelenskis liek arī cerības uz divpusēju drošības līgumu ar ASV.
Neskaitot diskusijas par Ukrainu, karu Gazā un Ķīnas industriālo politiku, pirmo reizi G7 samitā šoreiz piedalās arī Romas pāvests Francisks. Viņa uzruna gaidāma piektdien, 14. jūnijā, un būs veltīta mākslīgā intelekta priekšrocībām un ēnas pusēm. Paredzams, ka viņš arī pievērsīsies jautājumam par miermīlīgu Krievijas iebrukuma iznākumu Ukrainā, līdzīgi arī – Gazā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Patlaban G7 pulkā ir Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna, Apvienotā Karaliste un ASV. Šoreiz samitu rīko Itālija, kura uzaicinājusi Āfrikas līderus no Alžīrijas, Kenijas, Tunisijas. Tāpat arī šoreiz starp aicinātajiem viesiem ir arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Brazīlijas prezidents Luiss Inacio Lula da Silva, Indijas premjerministrs Nerenda Modi, un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
ASV priekšlikums paredz izveidot 50 miljardu ASV dolāru aizdevumu Ukrainai, palīdzot tai cīnīties pret Krieviju. Kā nodrošinājums tiktu izmantoti procenti, kas gūti no peļņas par Krievijas iesaldētajiem centrālās bankas aktīviem. No tiem lielākā daļa tiek turēti Eiropas Savienībā.
Trešdien Francijas amatpersona tika informējusi žurnālistus, sakot, ka līderi ir pieņēmuši politisku lēmumu. Tomēr vēl ir jāizstrādā tehniskas un juridiskas detaļas, lai aktīvus varētu izmantot. Jautājums ir sarežģīts. Ja Krievijas aktīvi tiks reiz atsaldēti, beidzoties karam, kādu dienu tiks atsaldēti, piemēram, ja karš beigsies, tad peļņu vairs nevarēs izmantot aizdevuma atmaksai, un būs jāslēdz jauna vienošanās.
Zelenskis cer, ka aktīvi būs viens no daudzajiem atbalsta pasākumiem, kas tiks sniegti, samitam beidzoties, tostarp divpusējs drošības līgums ar ASV.
