Hormuza šauruma atvēršana. Cik lielas ir cerības uz situācijas normalizēšanos?

Simtiem kuģu un ap 20 000 jūrnieku beidzot var uzsākt ieplānoto maršrutu cauri Hormuza šaurumam, kas ir viens no pasaulē svarīgākajiem kuģošanas ceļiem pasaules naftas tirdzniecībā.

Irānas ārlietu ministrs Abass Arakči piektdienas vēlā pēcpusdienā vietnē "X" paziņoja, ka Hormuza šaurums ir pilnībā atvērts komerciālajiem tankkuģiem un kravas kuģiem.

Šādu Irānas paziņojumu atzinīgi jau novērtējis ASV prezidents Donalds Tramps. Savā platformā "Truth Social" viņš gan piebilda, ka jūras blokāde joprojām paliks spēkā: "Hormuza šaurums ir pilnībā atvērts un gatavs pārvadājumiem un pilnīgai caurbraukšanai. Taču jūras blokāde attiecībā uz Irānu paliks pilnā spēkā tikai līdz brīdim, kad mūsu darījums ar Irānu būs 100% pabeigts. Šim procesam vajadzētu noritēt ļoti ātri, jo lielākā daļa punktu jau ir apspriesti."

Pakistānā arī piektdien pulcējas Irānas un ASV sarunvedēji, lai turpinātu diskusiju par ilgstoša miera noteikumiem. Tramps paziņojis, ASV un Irāna "iespējams" jau šajā nedēļas nogalē atsāks ausgtākā līmeņa klātienes sarunas Pakistānā.

Baltā nama saimnieks esot optimistisks par iespējām vienoties: "Varu jums apgalvot, ka mums klājas ļoti labi. Vienkārši, lai jūs zinātu – Irāna vēlas noslēgt darījumu, un mēs ar viņiem tiekam galā ļoti labi. Mums nedrīkst būt kodolieroču. Ja mums tādi būs, tas ir liels faktors. Un viņi šodien ir gatavi darīt lietas, ko viņi nebija gatavi darīt pirms diviem mēnešiem."

Uz jautājumu, ja nebūs vienošanās, vai viņš būtu gatavs pagarināt pamieru, vai arī atsāksies karadarbība, Tramps saka: "Es teiktu, ka karadarbība… ja nebūs vienošanās, karadarbība atsāksies."

Prognozes, ka beidzot tomēr varētu izdoties panākt vienošanos ir ļoti vājas, jo abu pušu starpā joprojām ir daudz nevienprātību.

ASV aizsardzības sekretārs Pīts Hegsets ceturtdien paziņoja, ka Vašingtona pret Irānu sāk operāciju ar nosaukumu "Ekonomiskais niknums", lai maksimāli palielinātu ekonomisko spiedienu. Tikmēr Irāna ASV sankcijas nodēvējusi par "ekonomisko terorismu".

"Ir pretīgi, kā politika, kas apzināti nodara sāpes un ciešanas nevainīgiem cilvēkiem, tiek pasniegta ar pašapmierinātu paštaisnumu. Tas tikai atklāj necilvēcīgu domāšanas veidu, kas slēpjas aiz tās. Tas nav nekas cits kā ekonomiskais terorisms un valsts sponsorēta izspiešana," paziņojis Irānas ārlietu ministrs Esmaeils Bakaei.

Tikmēr Eiropā Francijas prezidents Emanuels Makrons un britu premjers Kīrs Starmers piektdien Parīzē vada sarunas par to kā varētu izskatīties misija, kuras uzdevums būtu uzraudzīt ilgtermiņa kuģošanas brīvību ūdensceļos, kas ir vitāli svarīgi pasaules ekonomikai.

Tiesa, jau tagad skaidrs, ka misija varētu virzīties uz priekši tikai tad, ja uzlabosies drošība. Citiem vārdiem sakot, kad būs panākta vienošanās starp ASV un Irānu par ilgstošu pamieru.

Samitā pulcējās aptuveni 50 valstis un starptautiskas organizācijas, tostarp vairk nekā 30 valstu un valdību vadītāji. Saraksts gan netiek atklāts un lielākā daļa līderu samitā piedalās attāliāti. Parīzē ieradusies Itālijas premjerministre Džordžija Meloni un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, kurš paudis, ka Berlīne būtu gatava piedalīties šāda veida misijā.

"Mēs principā esam gatavi piedalīties tranzīta maršrutu nodrošināšanā. Tas prasa karadarbības pārtraukšanu. Tas prasa vismaz provizorisku pamieru, un tam ir nepieciešams mandāts, kā to nosaka arī Pamatlikums – no kolektīvās drošības sistēmas, vēlams, Apvienoto Nāciju Organizācijas mandāts. Un tam ir nepieciešama arī federālās valdības rezolūcija un Vācijas Bundestāga apstiprinājums. Kopumā mums vēl ir tāls ceļš ejams," norāda Mercs.

ASV prezidents Tramps nedēļas sākumā izteicās, ka sagaida no Francijas un Lielbritānijas palīdzību kuģošanas nodrošināšanai caur Hormuza šaurumu. Baltais nams jau vairākkārt raidījis kritiku Eiropas virzienā, ka tā uzgriezusi muguru ASV – pat piedraudot izstāties no NATO.