Ievainotie Ukrainas karavīri pateicīgi par ārstēšanu Latvijā

Stepans ir Ukrainas karavīrs. Viņš bija starp tiem vēl 20, kuri pirms divām nedēļām ar speciāli aprīkoto autobusu ieradās uz ārstēšanu Latvijā. Vienojamies, ka uzvārdu nelietosim. Arī mājās palikušo bildes drošības labad nerādīsim.

"Sauc mani Stepans. Man ir 39 gadi. Dzīvoju Kijivā. Nokļuvu šeit pēc Jūsu valsts ielūguma uz rehabilitāciju," viņš stāsta.

"Es jau kopš rudens sapratu, ka Putina kaujinieki ieies Ukrainā. Biju morāli gatavs. Braucu uz apmācībām – mums bija programma. Braucām, mācījāmies, gatavojāmies," saka Stepans un rāda video no apmācībām, sakot, ka juties gatavs. Arī morāli. Un rītā, kad atskanēja pirmie sprādzieni, viņš zināja, kā jārīkojas.

"24. februārī plkst. 8.20 es jau biju kara komisariātā, un sākās gatavošanās – saņēmu ieroci, munīciju. Sākumā aizstāvējām Kijivas apgabalu – ir tāda liela pilsēta Brovari. Pēc tam aizbraucām uz Lisičanskas naftas pārstrādes rūpnīcu, kur arī tiku ievainots," atminas karavīrs, piebilstot, ka ievainots svētkos 28. jūnijā, Ukrainas Konstitūcijas dienā.

Par liktenīgo dienu Stepans runā īsi. Viss noticis strauji – okupanti atradušies aptuveni kilometra attālumā. Redzējuši kādus piecus krievu tankus un vienu pašgājējlielgabalu – pa to arī tēmējuši savu artilēriju. Pēkšņi nogranda sprādziens – trāpījums netālu aiz muguras aizsvieda uz priekšu, ar seju zemē – šķembām abās rokās un kājās.

"Pāris reižu izšāva tanks. Bija kritušie, bija ievainotie. Es domāju, ka esmu miris. Pēc tam sapratu, ka neesmu miris. Sāku saprast notiekošo. Smadzenes pieslēdzās, sāku kustēties. Gruveši mani apraka. Izlīdu no turienes. Puiši palīdzēja, izvilka," saka Stepans.

Viņš atminas, ka esot paveicies, jo uzreiz ticis mašīnā iekšā. "Mūs pirmos trīs ievainoja. Un uz slimnīcu, uz operāciju. Sanāca kā sanāca, un mūs trīs pirmos uzreiz ievainoja. Neviens neticēja, ka tā notiks. Tas ātri notiek," saka Stepans.

Pēc viņa sacītā, mēnesis pavadīts pa slimnīcām Kijivā, kur sniegtas septiņas operācijas. Tagad ir iespēja rehabilitāciju iziet šeit. "Dragāti ievainojumi, bojāti asinsvadi un nervi – to rezultātā nestrādā pēda. Šobrīd jau atkal soļo un saka – gan arī skriešu," viņš saka.

Nodarbībās runājot par visu, tikai ne karu, atzīst Stepans.

"Ļoti labi, var redzēt starpību pret to, kā bija, kad pirmajā dienā gājām. – Teicu! Es skriešu," viņš nosaka.

Aivars Vētra

RAKUS Galvenais speciālists fizikālajā un rehabilitācijas medicīnā

"Rehabilitācija vajadzīga pilnīgi visiem, kas ir apārstēti un atvesti līdz Latvijai. Mēs paredzam lielu pacientu pieplūdumu, skatoties uz notiekošo un cipariem – cik kritušo, cik ievainoto. Ukrainā ir ļoti lielas grūtības uz vietas nodrošināt tieši rehabilitācijas periodu. Dzīvības glābšana ir augstā līmenī, skatoties uz tiem, kuri pie mums nonāk, bet rehabilitācija… Ukrainai bija lieli plāni, ar PVO palīdzību viņi veidoja rehabilitācijas sistēmu, bet šie plāni vairs nav galvenā prioritāte Ukrainai."

Taujāts, kāda bija dzīve līdz 24. februārim, karavīrs atbild vienā vārdā – lieliska!

Bet tagad viss ir mainījies.

"Viss, kas noticis civilajā dzīvē, aizmirstas… Sākas jauna dzīve. Līdz 24. februārim bija viens. Dzīvojām… Patika staigāties, atpūsties, tikties ar draugiem. Daudz bija aizraušanos, galvenokārt aktīva atpūta. Bet pēc tam – viss citādi," viņš stāsta.

Taujāts, vai gāja bojā daudzi, viņš atbild, ka daudzi ir realīvs jēdziens, citiem vēl vairāk aiziet bojā.

"Viņi zemiski vienmēr rīkojas. Bombardē naktī, kad visi cilvēki mājās guļ. Ko vēl piebilst, ja sievietes un bērnus nogalina! Tā dara vāji cilvēki. Vīrietis nenogalina," viņš saka.

Mājās Kijivā nu jau atgriezušies Stepana dēli – 11 un 8 gadus veci. Vienošanās ir, ja okupanti atkal ienāks no Baltkrievijas puses, ģimene vēlreiz dosies bēgļu gaitās. Bet, kur ir Stepana vieta, karavīrs zina.

"Rehabilitēšos, un atpakaļ ierindā. Mēs uzvarēsim! Strādāšu pie sevis – man palīdz. Izveseļošos, un viss – atpakaļ! Ierindā. Tur ir mani draugi. Viņiem viss šobrīd ir labi, neviens vairāk nav ievainots, viņi kļuvuši uzmanīgāki. Vēl uzmanīgāki. Mums nav citas izejas – uzvara, un viss! Viss būs, Ukraina!" pārliecināts ir karavīrs.