Igaunijā vēlas dot 14 gadus veciem jauniešiem tiesības organizēt protestus

Igaunijas Tieslietu un digitālo lietu ministrija nodevusi saskaņošanai plašu sabiedriskās kārtības regulējuma grozījumu paketi, kas paredz gan lielākas iespējas jauniešiem iesaistīties sabiedriskajos procesos, gan jaunus instrumentus policijas darbā.

Viens no būtiskākajiem jaunumiem paredz samazināt minimālo vecumu publisku sapulču jeb protestu organizēšanai no 18 līdz 14 gadiem. Likumprojekta autori norāda, ka šādi jauniešiem tiktu dota iespēja aktīvāk iesaistīties sabiedriskajā dzīvē un paust savu viedokli par valstī notiekošo.

Vienlaikus drošības apsvērumu dēļ paredzēts, ka par visiem nepilngadīgo organizētajiem pasākumiem policija būs jāinformē obligāti.

Plašākas pilnvaras policijai

Grozījumi paredz arī paplašināt policijas tiesības iegūt informāciju no iedzīvotājiem. Turpmāk likums skaidri noteiktu, ka kārtības sargi var pieprasīt ne tikai personu apliecinošus dokumentus, bet arī fotoattēlus un videoierakstus, ja pastāv aizdomas par sabiedriskās kārtības pārkāpumu vai tā draudiem.

Likumprojekta autori uzskata, ka šādas izmaiņas palīdzēs efektīvāk izmeklēt incidentus un novērst pārkāpumus.

Pirmoreiz detalizēti regulēs dronu izmantošanu

Vēl viens būtisks jaunums ir pirmā detalizētā regulējuma izstrāde bezpilota lidaparātu jeb dronu izmantošanai valsts uzraudzībā.

Lai aizsargātu iedzīvotāju privātumu, droni drīkstēs ierakstīt vai pārraidīt tikai attēlu. Audio ierakstu veikšana netiks atļauta, lai nepieļautu slēptu noklausīšanos.

Tāpat paredzēts, ka droniem būs jābūt skaidri identificējamiem, bet sabiedrība jāinformē par to izmantošanu un iegūto datu apstrādi. Savāktos ierakstus lielākoties drīkstēs glabāt ne ilgāk kā 30 dienas.

Likumprojekts nosaka, ka dronus varēs izmantot publisku pasākumu uzraudzībā, satiksmes negadījumu un bīstamu situāciju izvērtēšanā, pazudušu cilvēku meklēšanā, valsts robežas uzraudzībā, kā arī citos gadījumos, kad nepieciešams operatīvi novērtēt apdraudējumu.

Vienlaikus dokumentā īpaši uzsvērts, ka dronus nedrīkstēs izmantot vienkārši profilaktiskai vai nejaušai sabiedrības novērošanai.

Mazāk birokrātijas publisku pasākumu rīkošanā

Reformas paredz arī samazināt administratīvo slogu publisku pasākumu organizatoriem. Turpmāk koncertu, gadatirgu un citu līdzīgu pasākumu rīkotājiem vairumā gadījumu vairs nebūs jāsaņem pašvaldības atļauja.

Pašvaldību būs jāinformē tikai noteiktās situācijās – piemēram, ja pasākums pulcēs lielu cilvēku skaitu, notiks nakts laikā, prasīs satiksmes ierobežojumus vai tajā tiks tirgots alkohols.

Ja grozījumi tiks apstiprināti, tie stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.