"Izejas durvis oficiāli ir atvērtas"; EP Briselē noslēdzošajā balsojumā ratificē "Brexit" vienošanos

Tas nozīmē, ka oficiāli ir atvērtas durvis, lai Lielbritānijai pēc vairāk nekā četru gadu desmitu ciešām savstarpējām attiecībām naktī uz sestdienu aizvērtu durvis Eiropas Savienībai (ES). Kā jau bija prognozēts, vienošanos atbalstīja vairākums parlamentāriešu. Līdz ar to jau no sestdienas spēkā būs pārejas periods, kad Apvienotā Karaliste vairs nebūs ES dalībvalsts, bet uz to vēl attieksies savienības tiesības un pienākumi.

Kamēr Eiropas Savienības amatpersonas aizejošos Lielbritānijas kolēģus trešdien pavadīja ar ziediem, skumjām un bažām par nākotni, aizejošie briti jau steidza iztīrīt birojus, lai pēc iespējas ātrāk atstātu Eiropas institūcijas, novēroja TV3 Ziņas.

Šodienas notikums Briseles gaiteņos tiek uztverts divējādi: kamēr atlikušo 27 dalībvalstu amatpersonas bažījās par nākotnes attiecībām ar Lielbritāniju – tā sauktie breksiteri  trešdien neslēpa sajūsmu par savu politisko uzvaru.

"Es jūtos, kā sasniedzis pasaules augstāko virsotni. Tas prasīja tik daudzus gadus, vēl pirms pāris mēnešiem mums likās, ka "Brexit" nekad nenotiks! Bet šovakar būs šis balsojums, un mēs varēsim atstāt šo ākstu ēku, nogurušo un izgāzušos projektu. Un ziniet, kad mēs būsim prom, redzēsiet, citas valstis sekos. Mēs būsim tas pirmais domino kauliņš," TV3 Ziņām pauda EP deputāts Martins Daubnijs no "Brexit" partijas.

Kādas būs Lielbritānijas un Eiropas Savienības attiecības pēc pārejas perioda, šobrīd nav zināms. Viena no augstākajām Eiropas Savienības amatpersonām šodien intervijā TV3 Ziņām neslēpa bažas, ka šis laiks ir par īsu, lai vienotos par vairāk nekā 600 saistošiem jautājumiem.

"Tas būs liels izaicinājums. Šajā pārejas periodā, kas ir, sākot no šā brīža līdz gada beigām, Lielbritānija vēl paliek vienotajā tirgus ekonomikā un muitas savienībā, bet pēc tam vairs ne. Šis laiks ir ļoti īss. Protams, ir iespēja pagarināt procesu uz gadu vai diviem, bet Boriss Džonsons to sola nedarīt. Tāpēc mēs darīsim visu, lai vienotos par abām pusēm izdevīgiem nosacījumiem, bet mums ir jāņem vērā, ka no 1. janvāra Lielbritānija būs trešā valsts," norāda Eiropas Komisijas "Brexit" sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē.

Apjomīgās un nebūt ne vieglās sarunas par abu pušu nākotnes attiecībām sāksies nākamā mēneša beigās, un desmit mēnešu laikā britiem un Eiropas Savienībai jāvienojas par turpmāko attiecību modeli. Latvijas eiroparlamentārieši gan ir skeptiski un uzskata, ka janvārī sekos pārejas perioda pagarinājums.

"Jāatceras tā anekdote. 2050. gadā atbrauc britu premjers un aicina pēc pagarinājuma, neviens jau neatceras, kā šī tradīcija bija sākusies, bet arvien pulcē daudz tūristu. Un es arī nedomāju, ka šoreiz iztiks bez pagarinājuma, gada laikā vienoties par to, kāda būs dzīve pēc gada un pēc tik ilgas kopā būšanas," uzskata EP deputāte Inese Vaidere no "Eiropas Tautas partijas".

Tiesa, nevar izslēgt, ka puses līdz nākamai gadumijai nenonāks līdz kopsaucējam un savstarpējās attiecības virknē jomu būs kraujas malā un atgriešanās pašreizējā formātā nebūs iespējama. Bažas par šādu scenāriju jau šobrīd virmo Eiropas gaiteņos.

"Ir virkne jautājumu, kas nav tik viegli atrisināmi, piemēram, jautājums par ES pašienākumiem. Proti, ka ES varētu tikt uzturēta ne tikai no pašiemaksām, bet arī no nodokļiem. Kopumā raugoties, visi jau izjūt baigo depresiju, jo nenoliedzami tas bija svarīgs partneris, tas bija ļoti konstruktīvs partneris arī no Baltijas vai tā saukto jauno dalībvalstu perspektīvas," saka EP deputāts Ivars Ījabs (ALDE grupa).

Atskaitot turpmākās britu un Eiropas Savienības tirdzniecības attiecības, bažas ir arī par to, kādas būs Eiropas Savienības pilsoņu tiesības Lielbritānijā no nākamā gada.

"Tiem Eiropas pilsoņiem un viņu ģimenēm, kas jau ir Lielbritānijā un kuri ir pieteikušies statusam, tiem nekas nemainīsies, bet – kas būs tiem, kas Apvienotajā Karalistē gribēs ierasties nākamgad. To es Jums nevaru atbildēt, jo nezinu, kādu migrācijas politiku viņi izvēlēsies," sacīja Mišels Barnjē.

Lielbritānijas iestāšanās Eiropas Savienībā prasīja 13 gadus, un jau nākamajā gadā pēc iestāšanās sākās debates par izstāšanos, kas nonāca pat līdz 1975. gada referendumam. Toreiz 67% britu izvēlējās par labu palikšanai savienībā. Tomēr ar to Lielbritānijas identitātes meklējumi uz pasaules politiskās skatuves nebeidzās. Līdz beidzot visasāk debates par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienības valstu saimē saasinājās globālās finanšu un Eiropas migrantu krīzes iespaidā. 2016.  gada jūnijā Lielbritānijas iedzīvotāji nobalsoja par Eiropas Savienības pamešanu.