ASV prezidents Tramps atklāj, vai iesaistīsies karā pret Irānu
Konflikts starp Irānu un Izraēlu sasniedzis vienu no bīstamākajām fāzēm. Tagad pasaule raugās uz ASV prezidentu Donaldu Trampu, jo viņa lēmums – iesaistīties vai neiesaistīties konfliktā – var noteikt Tuvo Austrumu nākotni.
Šodien Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei televīzijas uzrunā brīdināja Savienotās Valstis, sakot, ka jebkāda Vašingtonas militāra iejaukšanās izraisītu "neatgriezeniskus postījumus".
"Irānas tauta stingri stāsies pret tai uzspiesto karu, kā tas ir bijis līdz šim. Tā arī stingri iestāsies pret uzspiesto mieru. Irānas tauta nepadosies nevienam, kas vēlas tai kaut ko uzspiest."
Hamenei klajā ar savu paziņojumu nāca pēc tam, kad Donalds Tramps publiski pieprasīja Irānai bezierunu kapitulāciju, kā arī sociālajā medijā "Truth Social" Irānas līderi nodēvēja par "vieglu mērķi", gan piebilstot, ka ASV viņu pagaidām negrasās nogalināt.
"Plašajā uzbrukumā piedalījās vairāk nekā 50 iznīcinātāju. Tas ilga vairāk nekā trīs stundas un ietvēra trīs uzbrukumu viļņus."
Tikmēr Izraēla ir veikusi virkni gaisa triecienu Irānā, uzbrūkot tās kodolobjektiem, tostarp centrifūgas ražotnei. Irāna atbildējusi ar vairākām ballistiskajām raķetēm un bezpilota lidaparātiem. Lielākā daļa no tām tika pārtvertas.
Viens no bīstamākajām objektiem ir Fordo urāna bagātināšanas rūpnīca – to 2009. gadā atklāja Rietumu izlūki, un tā atrodas paslēpta dziļi kalnā netālu no Teherānas.
Šis objekts pēc būtības ir teju neiznīcināms. Vismaz ar Izraēlas rīcībā esošajiem ieročiem. Vienīgā iespēja, kā to satricināt, ir ASV rīcībā esošā apmēram 13 tonnas smagā aviobumba, saīsinājumā – MOP, kas spētu izsist ceļu cauri vairākus desmitus metru dziļajai klintij.
Tieši tāpēc Izraēla aktīvi cenšas panākt Vašingtonas iesaistīšanos karā, un Tramps — kurš līdz šim vairījies no jauniem kariem un cēli sevi dēvējis par "miera laiku" prezidentu, kas nav pieļāvis nevienu jaunu karu — šķiet, ir arvien tuvāk lēmumam "jā".
ASV jau ir pārvietojusi kara kuģus un uzpildes lidmašīnas uz šo reģionu. Tāpat Vašingtona norāda, ka pilnībā kontrolē Irānas debesis.
"Varbūt es [iesaistīšos konfliktā], varbūt nē. Godīgi sakot, neviens nezina, ko es darīšu. Bet vienu es varu pateikt – Irānai ir lielas problēmas, un tā vēlas sākt sarunas. Un es jautāju – kāpēc jūs nerunājāt ar mani pirms visas šī nāves un iznīcības?"
Taču Trampa nacionālās drošības padome ir sašķelta — daļa vēlas izvairīties no vēl viena Tuvo Austrumu kara, bet citi uzskata, ka šis ir brīdis, lai uz visiem laikiem izbeigtu Irānas kodolambīcijas, par kuru attīstības apmēriem ir strīdīgi vērtējumi.
Kamēr pati Irāna turpina apgalvot, ka tās kodolprogramma ir miermīlīga, pēdējie Starptautiskās atomenerģijas aģentūras ziņojumi liecina — tā jau ir uzkrājusi pietiekami bagātināta urāna, lai teorētiski varētu izveidot vairākas kodolbumbas, ja to vēlētos. ASV izlūkdienesti gan uzskata, ka Irānai līdz tam ir vairāki gadi, bet Izraēla draudu uztver kā tūlītēju un eksistenciālu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
