"Ja meklē padomu, esam atvērti," Lukašenko aicina Zelenski satikties, tostarp Ukrainā

Lukašenko piektdien paziņoja, ka esot gatavs sarunām ar Zelenski "jebkurā vietā" – gan Ukrainā, gan Baltkrievijā.

"Ja Zelenskis vēlas kaut ko apspriest vai meklēt padomu, mēs tam esam atvērti," Baltkrievijas valsts medijos sacīja Lukašenko. "Esmu gatavs tikties ar viņu jebkur – Ukrainā vai Baltkrievijā – un apspriest Baltkrievijas un Ukrainas attiecību problēmas," viņš piebilda.

Vienlaikus Lukašenko atkārtoti noliedza, ka Baltkrievija plānotu iesaistīties karā, ja vien netiktu apdraudēta pašas valsts teritorija.

Tomēr Ukraina uz šiem izteikumiem reaģējusi skeptiski. Zelenska padomnieks Dmitro Litvins norādīja, ka Baltkrievijas līdera vārdiem neesot iespējams uzticēties. "Kopš 2022. gada visiem ir skaidrs, ka šī cilvēka vārdi neko nenozīmē – jāvērtē viņa rīcība," sacīja Litvins.

Ukraina pēdējās dienās arvien skaļāk brīdina par Krievijas un Baltkrievijas aktivitātēm pie ziemeļu robežas. Zelenskis ceturtdien paziņoja, ka Kijiva ir gatava arī "preventīviem soļiem", lai nepieļautu draudus Ukrainas ziemeļiem.

"Baltkrievijas de facto vadībai ir jāsaprot, ka agresīvai rīcībai pret Ukrainu un mūsu cilvēkiem būs sekas," sacīja Zelenskis vizītes laikā Slavutičā, kas atrodas aptuveni 50 kilometru no Baltkrievijas robežas.

Today, in Slavutych, in the north of our country, I met with the heads of communities of the northern regions – Kyiv and Chernihiv regions. It is very important to support our people here and strengthen our defenses, and that is exactly what we are doing.

This concerns… pic.twitter.com/72MGMHUmL5

— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) May 21, 2026

Ukrainas prezidents norādīja, ka pēc izlūkdienestu datu izvērtēšanas Ukraina gatavo atbildes scenārijus iespējamai Krievijas ofensīvai Čerņihivas un Kijivas virzienā.

Pēc Zelenska teiktā, Ukraina pēdējos gados būtiski nostiprinājusi robežu ar Baltkrieviju un tagad plāno palielināt spēkus valsts ziemeļos.

Spriedzi reģionā vēl vairāk saasinājušas šonedēļ notikušās Krievijas un Baltkrievijas kodolmācības. To laikā Krievija nogādājusi kodolmunīciju glabātuvēs Baltkrievijā.

Vienlaikus Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests jeb SVR publiski apsūdzējis Ukrainu gatavošanā dronu uzbrukumiem no Baltijas valstu teritorijas. Maskava apgalvoja, ka Latvija it kā piekritusi ļaut Ukrainai palaist dronus no savas teritorijas, neraugoties uz iespējamu Krievijas atbildi. "Latvijas pašreizējo vadītāju primitīvā rusofobija izrādījās spēcīgāka par kritisko domāšanu un pašsaglabāšanās instinktu," paziņoja SVR.

Gan Latvija, gan Ukraina šos apgalvojumus kategoriski noraidījušas, nosaucot tos par kārtējo Krievijas dezinformācijas kampaņu.

SVR vienlaikus draudēja, ka "lēmumu pieņemšanas centru koordinātas Latvijā ir labi zināmas" un NATO dalība nepasargāšot tos, kuri palīdzot "teroristiem".

Tikmēr Urzula fon der Leiena paziņojusi, ka šādi draudi nav pieņemami. "Krievija un Baltkrievija ir tieši atbildīgas par droniem, kas apdraud cilvēku dzīvības un drošību mūsu austrumu flangā. Eiropa atbildēs vienoti un stingri," uzsvēra fon der Leiena.

Situācija Baltijas reģionā pēdējās dienās kļuvusi īpaši saspringta pēc vairākiem gaisa telpas apdraudējuma incidentiem un dronu aktivitātes pie NATO austrumu robežas.