Jaunākās ES sankcijas pret Krieviju joprojām būs gana viegli apejamas

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība vērsusi daudzas sankciju kārtas pret agresoru ar mērķi vājināt tā ekonomiku un traucēt okupantu kara mašīnas darbību. Šie liegumi gan ar dažādām sekmēm un politisko vilkmi, dalībvalstīm arī iespītējoties par savām individuālajām interesēm. Piemēram, vajadzēja 12. sankciju kārtu, lai tajās iekļautu agresorvalsts dimantus. Arī ar jaunākajiem ierobežojumiem negāja viegli.

Iepretim Krievijas vēstniecībai Latvijā izvietotas rotaļlietas. Kā tāds simbolisks atgādinājums – kamēr Eiropas Savienībā diskutē un spriež par biznesu un ekonomiku, Ukrainā iznīcina ģimenes un nogalina bērnus.

Pēc šīm ilgstošajām diskusijām vakar Luksemburgā bloka Ārlietu padome tomēr vienojās par 14. sankciju pakotni.

Savienības ārlietu ministri apstiprināja vēršanos pret Krievijas tā sauktās ēnu flotes kuģiem, sašķidrinātās gāzes pārkraušanu bloka ostās, arī Latvijā plaši apspriesto mangāna rūdas tranzītu, kas gan faktiski jau apstājies pats. Savukārt atbalstu neguva Latvijas pieteiktais alumīnija oksīda liegums.

Par spīti daudzajiem ierobežojumiem, tas nenozīmē, ka Krievija pie attiecīgajām precēm netiek. TV3 Ziņās daudzkārt jau vēstīts par plašajām iespējām apiet sankcijas, tai skaitā caur Latviju. Tas iespējams, izmantojot kaimiņvalsti Baltkrieviju, pret kuru ir maigāki ierobežojumi nekā Krieviju, arī Centrālāzijas valstis, pa ceļam šīm kravām vienkārši paliekot pie agresora.

Latvijas eksporta rādītāji uz Vidusāziju dramatiski pieauguši kopš 2022. gada februāra. Kaut kāda daļa tur var būt jauni noieta tirgi, bet eksperti ilgstoši vērtējuši, ka runa arī par sankciju apiešanu. Tā var izpausties ļoti dažādās, arī no Latvijas importa un eksporta datiem slēptās shēmās.

"Es teiktu, ka, kā bija izkalkulēts, vidējais sankciju apgājēja profils Latvijā nav Krievijas pilsonis. Tas ir Latvijas pilsonis," saka Finanšu nozares asociācijas vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos Edgars Pastars.

Jomas eksperts akcentē, ka Savienība pēdējā sankciju pakotnē spērusi soļus stingrākai to piemērošanai, piemēram, atbildība varētu sekot ne tikai par apzinātu ierobežojumu neievērošanu, bet arī par nevērību. Tāpat atsevišķās situācijās varētu būt iespējama vēršanās pret citu valstu uzņēmumiem, kas neievēro Briseles sankcijas. Šis gan pagaidām gana divdomīgi formulēts – nav skaidrs, kā tas praktiski izskatīsies dzīvē, un tie paši vecie robi saglabājas.

"Baltkrievijas problēma ar to nav atrisināta, absolūti. Tas ir galvenais – Baltkrievija pēc būtības ir jāpielīdzina visās izpausmēs Krievijai attiecībā uz preču sankcijām. Ja tas netiek darīts, pēc būtības mums ir jāuzskata, ka sankciju režīms ir acīmredzami neefektīvs," norāda Pastars.

Arī šajās dienās simtiem kravas automašīnu gaida Latvijas austrumu robežas šķērsošanu – gan uz Krieviju, gan uz Baltkrieviju. Par sankciju politiku atbildīgā ārlietu ministre atzīst, ka dažādas legālas spraugas regulējumā tiek izmantotas.

"Mēs pēc būtības katru dienu redzam, kā tās sankcijas tiek apietas. Caur Latviju. Es nevaru pateikt tādu vispārīgu paziņojumu. Jūs mani šobrīd nostādāt, ka "katru dienu mēs redzam, ka sankcijas tiek apietas". Nu tad skatīsimies konkrēti. [TV3: Vai ir dusmas pie kaut kādām tur konkrētām lietām, ko cilvēki dara, teiksim, iespējojot Krievijas karu?] Nu, protams, dusmas ir un pamatīgas par visu, ko Krievija dara, un, ja kāds vēl palīdz, par to, es domāju, nevienam no mums nav nekādu šaubu," saka ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Ārlietu ministre norāda, ka Briseles līmenī turpinās darbs pie Krievijas un Baltkrievijas sankciju vienādošanas, lai vismaz šis robs būt aizvērts.