Kādas izmaiņas gaidāmas Irānas politikā pēc prezidenta nāves?

Svētdienas pēcpusdienā parādījās pirmās ziņas, ka sliktos laikapstākļos ir avarējis un pazudis helikopters, kurā, visticamāk, atradās Irānas prezidents Ibrahims Raisi.

Lidaparāts bija ceļā no Azerbaidžānas, kur amatpersona piedalījās aizsprosta atklāšanas ceremonijā, uz Irānas Tebrīzas pilsētu.

Pēc vairāk nekā 12 stundu glābšanas operācijas, kuru apgrūtināja biezā migla un kalnainais apvidus, Irāna apstiprināja, ka tās prezidents ir miris. Starp bojāgājušajiem arī ārlietu ministrs Hoseins Amiru-Abdollahians.

Dažas stundas vēlāk valsts televīzijā nolasīts arī augstākā līdera ājatollas Ali Hameneji oficiālais paziņojums: "Izsludinu piecu dienu valsts sēras un izsaku līdzjūtību dārgajai Irānas tautai. Saskaņā ar konstitūcijas 131. nodaļu pirmais viceprezidents Mohammads Mohbers būs atbildīgs par izpildvaras vadību un viņa uzdevums ir 50 dienu laikā organizēt jauna prezidenta ievēlēšanu."

Dienas laikā publicēti arī video kadri, kas uzņemti neilgi pirms notikušā, kuros redzams gan prezidents, gan ārlietu ministrs. Pagaidām, kā galvenais incidenta iemesls tiek minēti sliktie laikapstākļi.

Jānorāda, ka prezidents, kas vienlaikus ir arī valdības vadītājs, ir vien otra Irānas augstākā amatpersona. Valsts reālā vara pieder augstākajam līderim ājatollam Ali Hameneji.

Taču, kā norāda eksperti, Irānai, kura ir gan svarīga Krievijas sabiedrotā, gan galvenā teroristisko grupējumu atbalstītāja Tuvajos Austrumos – šis ir pamatīgs zaudējums.

"Sistēma cieš arī no iekšējās leģitimitātes krīzes. Tikko ir noslēgušās parlamenta vēlēšanas un Teherānā balsošanas otrajā kārtā bija rekordzema iedzīvotāju aktivitāte – nobalsoja tikai 8% iedzīvotāju. (..) Valsts prezidenta un ārlietu ministra zaudējums acīmredzami ir ļoti liels notikums. Taču tā vietā Islāma Republika, visticamāk, gatavojas parādīt, ka tās procesi un iestādes turpinās darboties," saka Lielbritānijas ārpolitikas institūta "Chatham House" pētniece Sanama Vakila.

Savukārt Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže aģentūrai LETA norādījusi, – pēc Irānas prezidenta Ibrahima Raisi bojāejas helikoptera avārijā būtiskas izmaiņas šīs valsts politikā nav gaidāmas.

Politiķe atzīmēja, ka Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidents Šarls Mišels un ES augstais pārstāvis ārpolitikā un drošības politikā Žuzeps Borels ir izteikuši līdzjūtības saistībā ar Irānas politiķu bojāeju.

Irāna vairākām valstīm bija lūgusi palīdzību helikoptera meklēšanā, kurā atradās prezidents Raisi un citas amatpersonas. Braže norādīja, ka ES bija aktivizējusi ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojumu, lai palīdzētu saprast, kas ir noticis un kur helikopters ir nokritis.

"Patlaban tā būtu pilnīga spekulācija diskutēt, kā Irānas prezidenta nāve varētu ietekmēt Izraēlas un Irānas attiecības. [..] Vienlaikus, apzinoties, kāda ir Irānas iekšējā politiskā situācija, nedomāju, ka mēs varam gaidīt milzīgas izmaiņas valsts politikā," teica ministre.

Raisī prezidenta amatā, teju bezkonkurences vēlēšanās, nonāca 2021. gadā. Līdz ar viņa stāšanos amatā arī valstī atgriezās daudz stingrāka un konservatīvāka politika.

Trīs gadu laikā Irāna piedzīvojusi ne vien attiecību pasliktināšanos ar Rietumiem, bet arī pamatīgus protestu viļņus, kurus izraisīja 22 gadus vecās Mahsas Amini nāve policijas apcietinājumā. Tas aizsāka kustību "Sieviete, dzīvība, brīvība", kas pieprasa izbeigt stingros sieviešu ģērbšanās kodeksa noteikumus, kā arī citus represīvos noteikumus, kas ierobežo cilvēka brīvības.

Raisi, ņemot vērā viņa uzticību ideoloģijai un sistēmai, tika uzskatīts par vienu no potenciālajiem pretendentiem uz valsts augstākā līdera amatu, kuru tagad ieņem 85 gadus vecais reliģiskais līderis jeb ājatolla Hamenei.