Kaimiņu maciņi kļuvuši biezāki: Igaunijā vidējā alga sasniegusi 2135 eiro

Statistikas pārvaldes vadošā analītiķe Krista Vaikmeta norādīja, ka algu pieaugums Igaunijā saglabājies stabils – aptuveni piecu līdz sešu procentu robežās.

"Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu algu kāpumu piedzīvojuši visi Igaunijas apriņķi. Visstraujāk algas augušas Raplas un Jervas apriņķī, kur bruto algas pieaugums sasniedza aptuveni septiņus procentus. Savukārt vismazākais pieaugums bija Vīlandes un Tartu apriņķī – ap pieciem procentiem," skaidroja Vaikmets.

Augstākā vidējā bruto alga pirmajā ceturksnī joprojām bija Harju – 2405 eiro, kas ir par 6,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Otrajā vietā bija Tartu ar 2129 eiro un 5,3% gada pieaugumu.

"Atsevišķi aplūkojot Tallinas rādītājus, galvaspilsētā strādājošo vidējā bruto alga pieauga līdz 2538 eiro, salīdzinot ar 2384 eiro pirms gada," piebilda Vaikmeta.

Statistikas pārvalde uzsver, ka bruto algas izmaiņās neatspoguļojas 2026. gadā palielinātā neapliekamā minimuma ietekme, jo tā galvenokārt skar darbinieku neto ienākumus.

"Bigbank" galvenais ekonomists Rauls Eamets norādīja, ka 6,2% algu pieaugums bija prognozējams. To veicināja gan pagājušā gada augstā inflācija, gan algu paaugstināšana vairākām darbinieku grupām publiskajā sektorā.

Viņš atkārtoja savu iepriekš pausto prognozi, ka šogad algu pieauguma galvenais virzītājspēks būs publiskais sektors. Valsts sektorā algas pieauga par 6,6%, bet privātajā sektorā – par 6,0%. Valsts pārvaldē algu pieaugums gada laikā sasniedza 7,3%.

Vaikmeta norādīja, ka vidējā bruto alga pārsniedz 3000 eiro trīs tautsaimniecības nozarēs. Visaugstākā vidējā alga šā gada pirmajā ceturksnī bija informācijas un komunikācijas nozarē – 3821 eiro. Tai sekoja finanšu un apdrošināšanas nozare ar 3608 eiro, kā arī elektroenerģijas, gāzes, tvaika un gaisa kondicionēšanas apgādes nozare ar 3132 eiro.

Savukārt zemākās algas joprojām tika maksātas izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, kur vidējā alga bija 1337 eiro, un citu pakalpojumu sniegšanas nozarē, kur tā sasniedza 1389 eiro. Tomēr arī šajās nozarēs algu pieaugums bija gandrīz četri procenti.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni visstraujāk algas pieauga enerģētikas sektorā. Elektroenerģijas, gāzes, tvaika un gaisa kondicionēšanas apgādes nozarē pieaugums sasniedza 15,4%, bet lauksaimniecībā – 11,2%.

Pirmajā ceturksnī Igaunijā bija 580 099 algotu darbinieku, kas ir par aptuveni 5000 mazāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk darbinieku bija apstrādes rūpniecībā – 100 489 cilvēki jeb 17% no visiem algotajiem darbiniekiem. Tai sekoja vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība ar 84 004 darbiniekiem, izglītības nozare ar 64 203 darbiniekiem, kā arī veselības aprūpe un sociālā aprūpe ar 48 265 darbiniekiem.

Mediānā alga ir rādītājs, kas sadala visus darbiniekus divās vienādās grupās – puse pelna mazāk par mediānu, bet puse vairāk. Šā gada pirmajā ceturksnī mediānā bruto alga sasniedza 1753 eiro, kas ir par 6% vairāk nekā pirms gada.

"Arī mediānās algas pieaugumā redzama tā pati tendence, kas raksturīga vidējās bruto algas izmaiņām – gan reģionu, gan nozaru griezumā," sacīja Vaikmeta.

Bankas "Luminor" ekonomists Lenno Uuskūla prognozē, ka algu pirktspēja šogad turpinās pieaugt.

"Vidējās algas pieaugums pārsniedz cenu kāpumu par 2,2%. Tā kā šogad visiem tika ieviests lielāks neapliekamais minimums, vidējās algas saņēmēju neto ienākumi pieauga, un viņu pirktspēja ir ievērojami augstāka nekā pērn," viņš skaidroja.

Pēc Uuskūlas teiktā, gada pirmajos mēnešos daļa papildu ienākumu tika novirzīta augstākiem apkures un elektroenerģijas rēķiniem, taču pakāpeniski šī nauda sāk nonākt arī ikdienas patēriņā un mazina spiedienu uz mājsaimniecību budžetiem.