Kara gadadienā Eiropas Parlaments sola atbalstu Ukrainas uzvarai
Pirms gada šajā laikā Krievija pie Ukrainas robežām jau bija savilkusi savus spēkus, bet liela daļa Eiropas joprojām neticēja, uz ko Maskava ir spējīga. Daudz pa šo gadu ir mainījies, un ne tikai Ukrainā – Eiropa ir pamodusies. To saka absolūtais vairums Eiropas parlamenta deputātu, kas šonedēļ Strasbūrā vienojās par tālāko atbalstu Kijivai. Rezolūcijā deputāti pieprasīja militāri atbalstīt Ukrainu līdz pat uzvarai.
Eiropas parlamenta rezolūcijām ir vairāk rekomendējošs raksturs, bet tās parāda politisko noskaņojumu, kas ne mazāk svarīgs, nosakot Eiropas dienaskārtību.
Ar tādu rezolūciju vēl novembrī Krievija tika pasludināta par terorismu atbalstošu valsti, tagad – liktenīgajai kara gadadienai tuvojoties – iezīmēti tālākie atbalsta virzieni Kijivai, no kuriem galvenais skan "ieroči".
"EP var darīt simboliskas lietas, bet jādara arī praktisks, un jautājums, ar ko pats nodarbojos, ir bruņojumu iepirkumi, kurus Eiropai vajadzētu organizēt kopīgi, nevis tagad visas galvaspilsētas mēģina sastiķēt un dzen cenas uz augšu. Iepirkt kopīgi ir lētāk un efektīgāk, bet, ņemot vērā to, ka Eiropa vispār nav piemērota lielām krīzēm, tas ievelkas pamatīgi, bet cerēsim, ka tas rezultēsies," saka Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs.
Un cerība ir, jo parlamenta dienaskārtību tagad nosakām mēs – Baltija, Polija, Ziemeļvalstis. Nebūt ne turīgākās 27 valstu blokā, bet vislabāk pazīstam ienaidnieku. Un mūsos beidzot ieklausās.
"Mēs jau redzējām – tas, kas bija sarkanā līnija, pēc laika tāda vairs nav, tāpēc ticu, ka Ukraina saņems gan iznīcinātājus, gan tālas darbības raķetes, bet milzīga problēma, kas jāatrisina, ir Eiropas militārās industrijas jaudu nepietiekamība. Mēs nespējam pieražot tik daudz lādiņus, cik Ukrainai vajag lai aizstāvētos, nemaz nerunājot par uzbrukumu," teic Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.
Eiropas rūpnīcas jau sāk apsvērt trīs maiņu darba laiku, arī atvērt ražotnes Ukrainas teritorijā. Bet kur ņemt izejmateriālus? Snaudošā labsajūtā pārāk ilgi esam paļāvušies uz resursiem no nedraudzīgiem reģioniem.
"Stratēģiskās autonomijas jautājums ir ļoti svarīgs, jo sapratām, ka esam atkarīgi no valstīm ar nedemokrātiskiem režīmiem – Ķīna, Tuvo austrumu valstis, un mums sevi jāaizstāv nepieciešamas gadījumā," saka Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.
Bet Eiropa vairs nav tā pati, kas pirms gada, saka deputāts no Lietuvas. Andrjus Kubiļus ir starp tiem, kuri nepagurstoši neļauj aizmirst Ukrainas vārdu šajos gaiteņos. Viņa iniciatīvā "Vienoti Ukrainai" iesaistījušies jau vairāk nekā 400 parlamentāriešu.
"Mēs darām visu, lai atbalstītu Ukrainu – arī lai izzinātu un izplatītu Ukrainas problēmas un labākos veidus kā palīdzēt, un tad klauvējam pie Rietumvalstu galvaspilsētu durvīm, lai lobētu šīs intereses. (TV3: Vai šīs durvis sāk atvērties?) Lēnām. Brīžiem – pārāk lēni, brīžiem grūti saprast, kāpēc tik lēni, bet durvis sāk atvērties. Un Ukraina, Centrāleiropa, Baltija – mūsu vārdos ir sākuši ieklausīties, un tas vieš cerību, ka viss var mainīties," saka Kubiļus.
Tam piekrīt Zviedrija. Valsts, par kuru tās deputāte saka – bijām pārāk naivi. Jau sen vajadzēja pievienoties NATO.
"Mums jādod Ukrainai viss nepieciešamais, jo šī cīņa nav tikai par Ukrainas suverenitāti, bet par mieru Eiropā, kas ir Eiropas Savienības pastāvēšanas pamatā. Ja izgāžamies šajā uzdevumā, izgāžamies kā savienība," teic Eiropas Parlamenta deputāte Sāra Skitedāla.
Un tāpēc savā rezolūcijā 27 valstu kopīgais likumdevējs līdz ar Ukrainas apbruņošanu pieprasa vēl plašākas sankcijas pret Krieviju, agresoram atņemto aktīvu ieguldīšanu Ukrainas atjaunošanā, kā arī mudina Eiropas Komisiju un Padomi vēl šogad sākt Ukrainas pievienošanās sarunas Eiropas Savienībā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
