Karls Bilts "Rīgas konferencē" skaidro, kā šodien mainījies jēdziens "neitrāla valsts"
Šajā nedēļas izskaņā Nacionālajā bibliotēkā norisinās ikgadējā drošības un ārpolitikas konference "’Rīgas konference 2022’’. Konferences atklāšanas diskusijā tika apspriesta ideālpolitika un reālpolitka, tostarp Somijas un Zviedrijas desmitgadēm ilgā neitralitātes politika un lēmums pievienoties NATO, ko tiešā veidā sekmējusi Krievijas agresija Ukrainā. Bijušais Zviedrijas premjerministrs un ārlietu ministrs Karls Bilts norāda – valstu lēmumu pievienoties kādai aliansei tiešā veidā ietekmē gan tās vēsturiskais fons, gan ģeogrāfiskā situācija.
Runājot par neitralitāti, Bilts uzsvēra – tā dažādām valstīm nozīmē dažādas lietas, un to tiešā veidā ietekmē katras atšķirīgā vēsture. Līdz ar to katrai nācijai lēmums par pievienošanos kādai aliansei ir jāatstāj tās pašas ziņā, ņemot vērā gan tās vēsturisko fonu, gan ģeogrāfisko situāciju.
"Vēsturiskais pagrieziens Zviedrijai un Somijai bija pievienošanās Eiropas Savienība (ES) 1995. gadā, jo tad mēs pievienojāmies aliansei. ES ir politikā alianse. Tā nav militārā alianse, tā gan dažkārt tāda izliekas. Kopš tā brīža, manuprāt, mēs esam bijuši uz ceļa pretī [pievienošanai] NATO, ko ārkārtīgi paātrināja [Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs] Putins.
Ja palūkojamies uz īru neitralitāti, tur vēsturiskais fons ir pavisam citādāks, kur nav nekāda sakara ar to, ko mēs apspriežam šeit. Ja apskatāmies uz Šveices neitralitāti, tā ir, visticamāk, intelektuāli konsekventākā neitralitātes politika, kuru viņi ir spējuši atrast un kuru motivējusi pašu nācija un tās kaimiņu nācijas. Kā arī risks, ja Zviedrija nostātos kāda pusē Eiropas karā, tas Šveici iznīcinātu. (..)
Tas, ko es gribu pateikt, – pasaule ir mainījusies. Šveicei un Zviedrijai tā ir mainījusies fundamentāli. Šobrīd, piemēram, Šveicei ir atnākusi apskaidrība, ka nepietiek tikai ar neitralitāti, bet tev arī ir jāsadarbojas. Līdz ar to mums visiem ir jāmainās.
Mēs, it īpaši Eiropā, neapšaubāmi, esam situācijā, kur Krievijas agresija ir agresija pret ne tikai fundamentālām vērtībām, bet arī fundamentālām interesēm, kas attiecas uz jebkuras ES valsts miera kārtību. Domāju, ka tas ilgtermiņā ietekmēs arī, piemēram, Īriju, Austriju, Maltu, Kipru vai jebkuras citas valsts diskusijas [par pievienošanos NATO]. Taču šis lēmums jāatstāj katras valsts pašas ziņā atkarībā no tās vēsturiskā fona un ģeogrāfiskās situācijas."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
