Uz saturu

Ķīna sāk vērienīgas militārās mācības Taivānas tuvumā

2024. gada 23. maijā 20:41

Jauns attiecību saspīlējums Ķīnas un Taivānas starpā. Trīs dienas pēc Taivānas prezidenta Lai Cjindes inaugurācijas Ķīna sākusi vērienīgas divu dienu militārās mācības ap šo teritoriju.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Militāro mācību galvenā norises vieta – Taivānas šaurums, kas sadala abas teritorijas, kā arī ūdeņi uz ziemeļiem, dienvidiem un austrumiem no Taivānas. Mācībās iesaistīti gan jūras, gan gaisa kaujas spēki.

Jāteic, ka pirmās šāda veida operācijas Pekina veica jau 2022. gada augustā, kad Taivānu vēsturiskā vizītē apmeklēja ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensijas Pelosi. Tagad gan tās notiek vēl tuvāk.

Vangs Venbins
Ķīnas Ārlietu ministrijas preses sekretārs

"Ķīna rīko mācības ap Taivānas salu, lai aizsargātu valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti. Tas ir spēcīgs sods separātistu spēkiem, kas cenšas panākt Taivānas neatkarību un nopietns brīdinājums pret ārējo spēku iejaukšanos un provokācijām. Tas pilnībā atbilst starptautiskajām tiesībām un praksei, un ir pilnīgi pamatoti, kā arī nepieciešami."

Spriedzes pieaugšanas iemesls ir vien pirms trīs dienām notikusī jaunievēlētā Taivānas prezidenta Lai Cjindes inaugurācijas ceremonija. Šo notikumu Pekina sauc par "separātisku aktu", kurš ir jāsoda, tā kā Laijs ir aicinājis Ķīnu pārtraukt draudēt salai un pieņemt tās demokrātijas pastāvēšanu.

Jāatzīmē, ka Taivānas vēsture aizsākās pēc Ķīnas pilsoņu kara beigām 1949.gadā, kad uz Taipeju pārcēlās sakautā Ķīnas Nacionālistu partija. Sauzemes teritorijā palika Ķīnas Komunistiskā partija. Abas pasludināja sevi par vienīgo likumīgo valdību visā Ķīnas teritorijā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kopš tā laika Taivāna, kuru daudzas valstis gan oficiāli nav atzinušas kā neatkarīgu un kas spītējot tam uztur stingras neoficiālas diplomātiskas saites ar ASV un citiem partneriem, no pretenzijām pret Ķīnas pārvaldi pamazām atteikusies un fokusējas uz savas demokrātijas nostiprināšanu.

Lai Cjindes
Taivānas prezidents,

"Šobrīd starptautiskā sabiedrība pievērš lielu uzmanību demokrātiskajai Taivānai, un, saskaroties ar ārējiem izaicinājumiem un krīzēm, mēs turpināsim ievērot demokrātijas vērtības un aizsargāt mieru un stabilitāti reģionā."

Ķīna uzskata Taivānu par separātisku provinci, savukārt Taivāna sevi uzskata par atsevišķu, demokrātisku valsti, kurai ir sava konstitūcija, valdība un armija.

Notiekošās mācības ir daļa no Ķīnas plašākas stratēģijas, lai nostiprinātu kontroli pār Taivānu un atturētu citus no no ārvalstu iejaukšanās abu attiecību risināšanā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm