Ko paredz Trampa un Leienas vienošanās par muitas tarifiem?
Šķiet, normalizējas Trampa administrācijas attiecības ar Eiropas Savienību. Kliedēta neskaidrība par tirdzniecības nosacījumiem un tarifiem. Vašingtonas un Briseles panāktā vienošanās paredz, ka Eiropas precēm Amerikā būs 15% procentu ievedmuita. Tā ir piekāpšanās no Briseles puses, taču sarunu vedēji uzskatīja, ka šādi vienoties ir labāka nekā sākt tirdzniecības karu.
Par to, ka panākta vienošanās par tarifiem, tika paziņots svētdienas, 27. jūlija, vakarā pēc Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš uz dažām dienām ieradies savā golfa klubā Skotijā.
"Mums ir labas ziņas. Esam panākuši vienošanos. Es uzskatu, ka tā ir laba vienošanās visiem. Un domāju, ka tā, iespējams, ir vislielākā vienošanās, kāda jebkad noslēgta jebkurā jomā. Tā ir milzīga vienošanās ar daudzām valstīm."
Neslēpjot, ka sarunas bijušas sarežģītas, par vienošanos atzinīgi izteicās arī fon der Leiena.
"Mēs esam panākuši tirdzniecības vienošanos starp pasaules divām lielākajām ekonomikām, un tas ir liels sasniegums. Tā ir milzīga vienošanās. Tā nesīs stabilitāti un paredzamību. Tas ir ļoti svarīgi mūsu uzņēmumiem Atlantijas okeāna abos krastos."
Saskaņā ar vienošanos vairākumam Eiropā ražoto preču spēkā saglabāsies paaugstinātā ievedmuita 15% apmērā, ko Tramps noteica aprīlī. Ja Brisele tam nepiekristu, ASV prezidents draudēja ievedmuitu dubultot un ieviest 30% likmi, kas stātos spēkā šo piektdien, 1. augustā.
Lai gan to izdevies novērst, par panākto vienošanos nav pamata priecāties, saka ekonomists, kurš pārstāv vienu no domnīcām Briselē.
"15% tarifa noteikšana tuvākajam tirdzniecības partnerim ir muļķīga ideja. Tā ir slikta ideja. Tas vairāk nekā jebkas cits kaitēs jūsu pašu ekonomikai. Tāpēc, no vienas puses, tas parāda Eiropas vājumu šajā konkrētajā brīdī, un tas ir slikti. Vienlaikus tas, ko ASV iegūs apmaiņā, iespējams, viņiem radīs sliktākas sekas, nekā mums."
Dažas stratēģiskas nozīmes preces ir atbrīvotas no ievedmuitas, bet, piemēram, tēraudam un alumīnijam saglabāts 50% procentu tarifs, ko Tramps noteicis visiem tirdzniecības partneriem.
Sarunas Vašingtona un Brisele gan vēl turpinās. Viena no jomām, par ko vēl tikai gaidāma vienošanās, ir alkohola ražošana. Atbrīvojumu no ievedmuitas cenšas panākt Francija, kur liela nozīme ir vīna darīšanas industrijai, un Nīderlande, kas eksportē alu lielos apjomos.
Kā skaidro banku analītiķi Latvijā, panāktā vienošanās mūsu ekonomikai nenāks par labu. Taču negatīvā ietekme būšot neliela. Latvija to izjutīšot, galvenokārt, pastarpināti, nevis tiešā veidā, jo eksports uz ASV ir neliels.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
