"Kremļa miesnieku neinteresē pāris Donbasa kilometri." Braže ieradusies Kijivā atbalstīt Ukrainu miera sarunās
Daudz sarežģījumu pēdējās diennakts laikā attiecībā uz sarunām par karadarbības apturēšanu Ukrainā. Taču vismaz pagaidām sarunas ļoti dažādos formātos turpinās. Tajā skaitā Kijivā tiek gaidīts ierodamies Donalda Trampa sūtnis, armijas sekretārs Dens Driskols, kurš iepriekš izteica vairākas drūmas prognozes par situāciju frontē. Kijivā atrodas arī TV3 Ziņas, lai vēstītu par aktuālo.
Jāpiebilst, ka Donalda Trampa sūtnis, armijas sekretārs Dens Driskols iepriekš uzstājis, ka ukraiņiem ir steigšus jāpiekāpjas, taču, iespējams, viņa vēstījums pēc pēdējo dienu sarunām starp ASV un Ukrainas delegācijām būs kļuvis konstruktīvāks.
Ukrainā ieradusies arī Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), vairāku mērķu vadīta. Viņa arī apmeklē Černihivu un tās apgabalu, kur par Latvijas valsts budžeta līdzekļiem izbūvēta bērnu slimnīcas operāciju zāle un tiek atjaunoti virkne citu okupantu izpostīto infrastruktūras objektu.
Vizītes laikā, tiekoties ar Ukrainas valdības pārstāvjiem, uzmanības centrā miera sarunas un miera nolīgums, pie kura aktīvi darbu turpina Ukrainas un ASV puse.
Ārlietu ministrei trešdien, 26. novembrī, tikšanās ar Ukrainas kolēģi Andriju Sibihu, abi attālināti piedalījās ārkārtas Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē. To sasauca ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa, lai kopā ar Ukrainas un Eiropas Savienības ārlietu ministriem pārrunātu centienus panākt mieru Ukrainā.
Braže sacījusi, ka informācija par šī brīža miera nolīguma detaļām ir zināma, taču tā ir slepena un pagaidām neatklājama. Viņa uzsvēra, ka Baltijas valstu un visas Eiropas nostāja ir vienāda – miera nolīgumam ir jābūt tādam, kurš ir pieņemams Ukrainai un aizsargā Ukrainas suverenitāti, aizstāv tautas intereses un drošību.
"Drīz Kijivā ieradīsies ASV armijas sekretārs Driskols, un gatavos tālāko posmu, kas attiecas uz ASV-Ukrainas vienošanos. Un tad, protams, kā jūs arī redzējāt no publiskās vides, tad tas, kas attiecas uz Eiropas jautājumiem, NATO jautājumiem, tas ir nodalīts atsevišķi. Bet, ja jūs interesē mūsu nostāja – mēs, protams, atbalstīsim ukraiņus. Mēs gribam mieru tādu, kas Ukrainai pašai ir pieņemams, kas ir ilgstošs un, pirmkārt, nepieciešams pamiers. Tā ir Ukrainas suverenitāte, demokrātija, Ukrainas spēja pašai izlemt, un tas ir Putina galvenais mērķis to nepieļaut, tāpēc starptautiskais atbalsts Ukrainai šobrīd ir tik ļoti svarīgs."
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže, taujāta, vai dokuments, "miera plāns", kas patlaban ir uz sarunu galda, nerada sajūtu, ka Krievija pēc laika vēlēsies uzbrukt atkal, pauda – Eiropas valstu iekšējā gatavība ir veidojusies kopš 2022. gada.
"Mums ir jābūt gataviem uz visu. Tāpēc arī tie ieguldījumi militārajās spējās un aizsardzības spējās," sacīja ministre. Komentējot punktus, kas ir "miera plānā", Braže norāda, ka Ženēvā sarunas bijušas cieņpilnas Ukrainai un ASV. "Mēs visi ar lielu atvieglojumu redzējām," sacīja Braže. Viņa arī atzīmē, ka saturs mainās, jo šīs ir "racionālas sarunas. Viens no elementiem attiecas uz Eiropas un NATO drošību. Ir lielais jautājums, vai Krievija ir gatava mieram. "Mums ir skepse par to, bet mēs ļoti ceram, ka ASV kolēģiem izdosies tas, ko viņi plāno. Galvenais Krievijas mērķis ir pakļaut Ukrainu, padarīt par vasaļvalsti, un mūsu interese ir, lai Ukraina ir suverēna, demokrātiska, spēcīga valsts."
"Kremļa miesnieku jau neinteresē tie pāris kilometri Donbasa austrumos, viņu interesē Ukrainas varas modelis, pakļaut Ukrainu."
Aizvien īstenotie Krievijas uzbrukumi Ukrainai neliecina, ka patlaban tā vēlas izbeigt asiņaino karu. Aizvadītajā naktī, 26. novembrī, Krievija uz Ukrainu palaida divas ballistiskās raķetes "Iskander". 90 "Shahed" iznīcinātājdroni, šajos triecienos vissmagāk cietusi Zaporižjas pilsēta. Tur ievainoti vismaz 18 cilvēki, nodarīti plaši postījumi pilsētas dzīvojamos rajonos, izpostot desmitiem dzīvojamo ēku.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
