Uz saturu

Krievija aicina evakuēt vēstniecības no Kijivas

Krievija tikmēr turpina kāpināt spriedzi attiecībā uz savu karu Ukrainā. Izskanējuši atkal jauni draudi par Kijivas izpostīšanu un Kremlis rupjā veidā pieprasa Rietumu diplomātu evakuēšanos no Ukrainas galvaspilsētas, piedraudot ar viņu bojāeju.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lielākā daļa Eiropas diplomātu jau atbildējuši, ka neļausies tikt iebiedēti.  Krievija ne tikai sola vēl vērienīgākus raķešu un dronu uzbrukumus Kijivai, bet tieši vēršas pie Rietumiem. Kremļa ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs telefonsarunā ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio pavēstījis, ka Maskava gatavo sistemātiskus un regulārus uzbrukumus, kas būšot vērsti pret Kijivas lēmumu pieņemšanas centriem. Tāpēc Maskava ir aicinājusi evakuēt ASV vēstniecību no Kijivas. Iepriekš šādi brīdinājumi nekad nav skanējuši.

Marko Rubio
ASV valsts sekretārs

"Es vakar par šo tēmu un vēl dažiem citiem jautājumiem runāju ar Lavrovu. Putins bija lūdzis viņam man piezvanīt, lai es šo vēstījumu nodotu tieši prezidentam, ko es arī izdarīju. Tiesa, mēs jau pirms tam bijām pamanījuši paziņojumu, kas tika nosūtīts visām diplomātiskajām pārstāvniecībām. Es arī norādīju, ka pašlaik nekādas aktīvas un plānotas sarunas ar Ukrainu nenotiek, taču ASV vienmēr ir gatavas uzņemties konstruktīvu, atbalstošu lomu, tiklīdz radīsies tāda iespēja."

Eiropas Savienība šos draudus ir nosaukusi par nepieņemamu eskalāciju un izsaukusi Krievijas pastāvīgo pārstāvi Briselē uz pārrunām.

Anita Hipere
Eiropas Komisijas preses pārstāve

"Krievija cenšas sēt paniku un radīt trauksmi. Tā vēlas iedvest bailes, izolēt Ukrainu un citus, taču mūsu vēstījums ir skaidrs – tas neizdosies. Gluži pretēji. Eiropas Savienība saglabā savu klātbūtni un turpina darbu Kijivā."

Paskāls Konfavrē
Francijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis

"Šis ir kārtējais Maskavas mēģinājums iebiedēt. Mēs pie tā esam pieraduši, taču to nepieņemsim. (..) Rodas iespaids, ka Maskava jau iepriekš cenšas no sevis novelt atbildību par iespējamām nākotnes kļūdām vai traģēdijām. Tas ir nepieņemami."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērešs ir paudis nopietnas bažas par Krievijas plāniem veikt jaunus triecienus Kijivai, uzsverot, ka uzbrukumi civiliedzīvotājiem un infrastruktūrai nekavējoties jāpārtrauc. Tikmēr ANO Drošības padomē Ukrainas vēstnieks, stāvot kopā ar Eiropas savienības un citu partnervalstu vēstniekiem, pēdējos Krievijas uzbrukumus raksturoja kā vienus no postošākajiem kopš kara sākuma, vienlaikus uzsvēra, ka joprojām saņem spēcīgu atbalstu no ASV, Eiropas un citiem sabiedrotajiem.

Antoniu Gutērešs
ANO ģenerālsekretārs

"Krievijas Federācija, visticamāk, veikusi triecienu Bilas Cerkvas pilsētai ar vidējā darbības rādiusa ballistisko raķeti "Orešņik", kas paredzēta kodolgalviņu nešanai. Krievijas atkārtotā šādu raķešu izmantošana ir nepieņemama eskalācija. (..) Triecieni civiliedzīvotājiem, civilajiem objektiem un Ukrainas kritiskajai enerģētikas infrastruktūrai ir smagi starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi un tiem nekavējoties jābeidzas."

Krievijas pieaugošais spiediens arvien vairāk jūtams arī Baltijā. Pēdējo nedēļu laikā, īpaši Latgales pierobežā, vairākkārt izskanējuši brīdinājumi par iespējamiem gaisa telpas apdraudējumiem un fiksēti dronu incidenti. Tāpēc šodien Viļņā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena tikās ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas prezidentiem, lai apspriestu drošības situāciju reģionā. Baltijas valstu līderi uzsvēra, ka ar solidaritātes apliecinājumiem vien vairs nepietiek. Eiropai steidzami jāstiprina pretgaisa aizsardzība, jāievieš efektīvas pretdronu sistēmas un daudz nopietnāk jāaizsargā kritiskā infrastruktūra.

Urzula fon der Leiena
Eiropas Komisijas prezidente

"Eiropa ir vienota un solidāra ar Igauniju, Latviju un Lietuvu. Brīdī, kad tiek pārbaudīta Baltijas valstu noturība, tiek pārbaudīta arī visas Eiropas spēja sevi aizsargāt. (..) Baltijas valstis SAFE (vai "Rīcība Eiropas drošības labā") programmas ietvaros saņems papildu 12 miljardus eiro. Mēs jau esam parakstījuši Lietuvas plānu un esam gatavi jebkurā brīdī to parakstīt arī ar Latviju un Igauniju. Šobrīd investējam pretdronu spējās, modernā pretgaisa aizsardzībā un kritiskās infrastruktūras aizsardzībā."

Jaunākie Krievijas draudi izskan teju uzreiz pēc tam, kad Ukrainas galvaspilsēta ir piedzīvojusi vienu vērienīgākajiem Krievijas uzbrukumiem. Triecieni gan pēc tiem nav rimuši. Arī aizvadītās diennakts laikā agresorvalsts pret Ukrainas teritoriju raidīja vairāk nekā 120 trieciendronus. Uzbrukumos nogalināti vismaz 8 civiliedzīvotāji, daudzi ievainoti.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm