Krievijas agresija: lai nepieļautu Pokrovskas okupāciju, Eiropai jāpilda dotie solījumi Ukrainas aizsardzībai
Gandrīz 200 kaujas sadursmes diennaktī – tik intensīvi krievu okupantu armija pēdējās 24 stundās centusies pārraut ukraiņu aizsardzību frontē. Galveno uzsvaru iebrucēju karaspēks liek uz Pokrovskas pilsētu. Ciešot milzu zaudējumus, okupantu armija turpina virzību uz priekšu, tikmēr ukraiņiem solītā palīdzība no Eiropas un ASV pienāk ārkārtīgi lēni, bet Ukrainas aizstāvjiem steidzami vajadzīgas ieroču un munīcijas piegādes.
ASV kara izpētes institūta analītiķi ziņo, ka Krievija Pokrovskas virzienā sakoncentrējusi vairāk nekā 150 000 lielu karaspēku. ASV un Ukrainas aplēses liecina, ka krievi Pokrovskas operācijā kopš augusta sākuma zaudējuši vairāk nekā 100 000 karavīru un diennaktī šajā frontes sektorā kaujaslaukā dzīvību zaudē vidēji 1000-1500 cilvēku, taču, par spīti tam, pieliek visas pūles, lai sagrābtu šo stratēģiski nozīmīgo pilsētu līdz jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijai 20. janvāri.
Krievijas karaspēks turpina virzību uz priekšu divos galvenajos atslēgas frontes posmos. Pie Kurahoves pilsētas naktī uz otrdienu okupanti sagrābuši apdzīvotu vietu Hanivku un šobrīd cenšas izrauties uz priekšu pie Suhijjaras, Zelenivkas un Starijterni, lai aplenktu Ukrainas karaspēku pie Kurahoves, bet Pokrovskas virzienā okupanti ir sagrābuši ciemu Ševčenko, kas ir pēdējā apdzīvotā vieta pie Pokrovskas pilsētas dienvidu daļas. Smagas kaujas turpinās arī pie Lisivkas un Dačenskes. Šīs vietas šobrīd ir priekšpēdējā aizsardzības līnijā cīņā par Pokrovskas pilsētu.
Militārie analītiķi ziņo, ka, lai nepieļautu Pokrovskas okupāciju, Eiropai steidzami jāpilda Kijivai dotie solījumi. Solītā palīdzība no Eiropas un ASV pienāk ārkārtīgi lēni, savukārt Ukrainas aizstāvjiem steidzami nepieciešamas ieroču un munīcijas piegādes.
Starptautiskie līderi pēdējā laikā bieži izsaka frāzes, ka Ukrainai pie sarunu galda ar agresoru jāsēžas no spēka pozīcijām, bet šobrīd, kamēr krievu okupanti saglabā iniciatīvu frontē un Ukrainai trūkst bruņojuma, lai aizstāvētos, par spēka pozīcijām – nevar būt runas.
To, attālināti uzrunājot Apvienoto reaģēšanas spēku samita dalībniekus Tallinā, uzsvēris arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš runāja ne tikai par bruņojumu, kas nepieciešams frontes līnijā, bet arī par retumu apsolītajām pretgaisa aizsardzības sistēmām.
"Mums ir pilnībā jāīsteno līgumi par pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi, tostarp tie, kas tika panākti NATO samitā Vašingtonā. Mēs atceramies, ka kā kompensāciju par to, ka nav iespējams uzaicināt Ukrainu aliansē, mums tika apsolīts ievērojams skaits pretgaisa aizsardzības sistēmu. Es lūdzu, lai tas tiktu īstenots. Un, atklāti sakot, mūsu partneri zina: mums ir vajadzīgas vēl 12-15 sistēmas papildus šīm, lai pilnībā aizsargātu mūsu valsti no Krievijas raķešu uzbrukumiem. Galvenais ir mūsu partneru politiskā griba. Es šobrīd īpaši uzrunāju ASV un Eiropu," pauž Zelenskis.
Krievu armija tikmēr turpina draudus ar jauniem nesen uzražotās raķetes "Orešņik" triecieniem. ASV brīdināja, ka Krievija jaunu "Orešņik" triecienu lēmumu pieņemšanas vietām, proti, Kijivai, gatavo pagājušajā nedēļā. Par laimi, šie brīdinājumi nepiepildījās. Tomēr okupantu karaspēks turpina terorizēt Ukrainu ar visa veida citām raķetēm un bezpilota lidaparātiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
