Krievijas agresija: Lielbritānija un Francija apņemas pēc miera līguma sargāt Ukrainas debesis un jūru

Kā jau bija sagaidāms, tad vadošo lomu drošības garantēšanā Ukrainai uzņemas Francija un Lielbritānija.

Lielbritānija, Francija un Ukraina otrdien parakstīja deklarāciju par daudznacionālu spēku izvietošanu Ukrainā pēc kara beigām. Deklarācija paredz, ka Eiropas daudznacionālie spēki stiprinās Ukrainas bruņotos spēkus un palīdzēs Ukrainu sargāt gaisā, jūrā un uz zemes. Francijas prezidents paziņoja, ka sabiedrotie ir gatavi izvietot spēkus Ukrainā "dienu pēc" pamiera parakstīšanas.

Kontingenta lielums nav publiskots, un daudzas plāna detaļas joprojām nav skaidras. Atsevišķi avoti vēsta, ka šeit runa ir par apmēram 15 000 lidz 30 000 karavīru kontingentu, kas tiktu izvietots Ukrainas terotorijā.

Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers pauda, ka briti kopā ar Franciju piedalīsies arī ASV vadītajā jebkura miera uzraudzībā un pārbaudē. Tāpat valstis apņēmušās ilgtermiņā nodrošināt Ukrainai bruņojumu, kā arī turpināt darbu pie saistībām, kas paredz atbalstīt Ukrainu Krievijas bruņota uzbrukuma gadījumā nākotnē. Tiesa gan no Eiropas līderiem izskanēja bažas par to, vai agresorvalsts Krievija vispār ir gatava slēgt kāda veida vienošanos.

"Šī deklarācija ir būtiska mūsu stingrās apņemšanās sastāvdaļa ilgtermiņā atbalstīt Ukrainu. Tā paver ceļu tiesiskajam regulējumam, saskaņā ar kuru Lielbritānijas, Francijas un partneru spēki varētu darboties Ukrainas teritorijā, aizsargājot Ukrainas debesis un jūras un atjaunojot Ukrainas bruņotos spēkus nākotnei," pauž Stārmers.

Viņš turpina: "Mēs šodien detalizēti apspriežam šos jautājumus, tāpēc varu teikt, ka pēc pamiera Apvienotā Karaliste un Francija izveidos militāros centrus visā Ukrainā un uzcels aizsargātas ieroču un militārā aprīkojuma glabātuves, lai atbalstītu Ukrainas aizsardzības vajadzības. Bet mēs varam panākt miera līgumu tikai tad, ja [krievu diktators Vladimirs] Putins ir gatavs kompromisiem. Tāpēc mums jābūt atklātiem. Neskatoties uz visiem Krievijas vārdiem, Putins neparāda, ka ir gatavs mieram."

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc tikšanās ar labās gribas koalīcijas valstu līderiem pauda, ka Parīzē parakstītie dokumenti ir raāls apliecinājums tam, cik nopietni Eiropa vēlas panākt reālu mieru un drošību reģionā. Viņš norādīja, ka parakstītie dokumenti ir garantija, ka atbalsts Ukrainai nav tikai vārdos, bet Kijivas sabiedrotie ir gatavi arī reālai rīcībai.

Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas pusei bijusi saturīga sarunna ar amerikāņu komandu par jebkādu miera pārkāpumu uzraudzību. Amerika esot gatava strādāt pie tā. Vienlaikus Ukrainas preizdets uzsvēra, ka vislabākā atturēšana no potenciālas Maskavas agresijas nākotnē ir spēcīgi Ukrainas bruņotie spēki, kas darbojas roku rokā ar Eiropas militāristiem.

"Mēs uzskatām, ka galvenais elements ir mūsu Ukrainas spēks, uz mūsu armijas bāzes visi pārējie elementi darbosies efektīvi. Francijas, Lielbritānijas un Ukrainas bruņoto spēku pārstāvji ir detalizēti strādājuši pie kontingenta izvietošanas, skaita, konkrētā bruņojuma un bruņoto spēku elementiem, kas ir nepieciešami un kas varētu darboties. Mums ir visa nepieciešamā informācija, un mēs saprotam, kura valsts labās gribas koalīcijā ir kam gatava," norāda Zelenskis.

Ukrainas prezidents piebilst: "Protams, joprojām ir jautājumi par 20 punktu dokumentu. Lielākais jautājums, pie kura jāstrādā, ir teritoriju jautājums. Mēs apspriedām dažas idejas, kas varētu palīdzēt. Ja komandām neizdosies atrisināt dažus jautājumus, šos jautājumus var apspriest līderu līmenī."

Parīzes sarunās piedalījās arī ASV delegācija – sūtnis Stīvs Vitkofs un ASV prezidenta Donalda Trampa znots Džerads Kušners. ASV puse preses konferencē paziņoja, ka Parīzē noslēgtā deklarācija esot svarīgs pamatakmens ceļā uz galīgo miera līgumu.

ASV sūtnis Stīvs Vitkofs sacīja, ka ASV "stingri atbalsta" drošības garantijas. Viņš piebilda, ka izprotot Ukrainas nostāju – proti, ja Ukraina gatavojas noslēgt galīgo vienošanos, tai ir jāzina, ka pēc vienošanās tā būs drošībā, tai ir spēcīgas atturēšanas spējas un reāli drošības mehānismi, novērstu atkārtotu iebrukumu.

"Šie drošības protokoli ir paredzēti, lai, pirmkārt, atturētu no nākotnes uzbrukumiem, turpmākiem uzbrukumiem Ukrainai. Un, otrkārt – ja notiks kādi uzbrukumi, tie nodrošinās aizsardzību. Tie ir spēcīgākie drošības protokoli kādus kāds jebkad ir redzējis. To ir atzinis ikviens uz šīs skatuves, tāpat kā gandrīz visas valstis, kas šodien sēdēja pie galda kopā ar mums. Prezidents Tramps neatkāpjas no savām saistībām. Viņš stingri iestājas par Ukrainu un par miera vienošanos, un mēs būsim kopā ar ukraiņiem, sniedzot viņiem atbalstu ceļā uz galīgo mieru. Mēs esam pārliecināti, ka šo mērķi izdosies sasniegt," klāsta Vitkofs.

No Labās gribas koalīcijas deklarācijas galīgā teksta ir pazudusi frāze par ASV apņemšanos atbalstīt daudznacionālos spēkus Ukrainā atjaunota Krievijas iebrukuma gadījumā. Bet no Eirpas dzirdams un redzams, ka ir konkrētas apņemšanās piedalīties Ukrainas aizsardzībā, taču ir viens liels "bet", kas visas šīs vienošanās var paslaucīt zem tepiķa un turpināt karot – kā zināms, Putins ir noraidījis jebkādu NATO valstu karaspēka izvietošanu Ukrainas teritorijā.