Krievijas diplomātiskā izolācija mazinās – agresorvalsts atgriežas pie sarunu galdiem

Naktī uz otrdienu pie Igaunijas robežas ar Krieviju tika fiksēti aptuveni 10 droni. Divi radīja potenciālu apdraudējumu, bet vismaz viens ielidoja kaimiņvalsts gaisa telpā. Brīdinājumi tika izsludināti vairākos Igaunijas reģionos, kā arī tepat Latvijā Ludzas un Alūksnes novadā. Gaisā, kā ierasts šādās situācijās, pacelti NATO iznīcinātāji, postījumi nav fiksēti. =

Šie nakts incidenti sakrīt ar Ukrainas dronu uzbrukumu netālajai Ustjlugas ostai, ko apstiprinājis Ukrainas militārais izlūkdienests. Triecienā aizdedzies viens no Krievijas nozīmīgākajiem naftas pārstrādes un eksporta kompleksiem Baltijas jūras reģionā. Pagaidām nav apstiprināts, vai Igaunijas gaisa telpā ielidojušais drons bija saistīts ar šo Ukrainas operāciju.

Arī Rumānijā atrasts ar sprāgstvielām aprīkots drons, bet elektrostacijā Vācijā, netālu no Polijas robežas – spridzināšanas ierīce. Abu gadījumu apstākļi tiek izmeklēti.

Par pieaugošu sabotāžu un provokāciju risku izteicies Polijas premjers Donalds Tusks. "Mums tas jāpasaka skaļi un skaidri. Nākamie mēneši, šis rudens un gaidāmā ziema, var būt izšķiroši ne tikai Ukrainas neatkarībai, bet arī Polijas un visas brīvās pasaules drošībai. Agresors, kas sāka kārtējo nežēlīgo karu, ir Krievija. Visu Rietumu pienākums ir ieņemt stingru nostāju. Visu Rietumu pienākums ir pateikt, ka Ukrainas liktenis tuvākajā nākotnē būs arī mūsu liktenis."

Arī Eiropas Savienības augstā pārstāve Kaja Kallasa aicina stiprināt Eiropas aizsardzību un piegādāt Ukrainai vairāk pretgaisa aizsardzības raķešu: "Mums ir jāatbalsta [ukraiņi]. Galvenā problēma ir pretgaisa aizsardzība, Ukrainai trūkst pārtvērējraķešu. Mēs zinām, ka dažu valstu rīcībā ir šādas raķetes, kuru derīguma termiņš drīz beigsies. Būtu ļoti labi, ja tās nodotu Ukrainai, lai tā varētu aizsargāt savus iedzīvotājus."

Vienlaikus, neskatoties uz droniem pie NATO austrumu robežas, iespējamām sabotāžas un arvien skaļākiem politiķu brīdinājumi, ka Eiropas drošības situācija kļūst saspringtāka, Krievija atgriežas starptautiskajos forumos.

Agresorvalst finanšu ministrs piedalās G20 sanāksmē Ešvilā, ASV, bet diktators Vladimirs Putins samitā Kirgizstānā aizvadījis sarunas ar Ķīnas, Irānas un Indijas līderiem. Putins Kirgizstānā cenšas demonstrēt, ka Krievija nav starptautiski izolēta, tomēr pat tās nozīmīgais partneris Indija aicina karu Ukrainā izbeigt. Vienlaikus tā gan turpina ekonomisko sadarbību ar Maskavu.