Krievijas iedzīvotāji izjūt kara sekas: sēklu cenas kļuvušas teju uz pusi dārgākas
Krievijā sēšanas sezona sākusies ar sēklu cenu celšanos. Cenas ietekmē ne vien Eiropas Savienības sankcijas, bet arī Krievijā ieviestie noteikumi. Tie ierobežo ārvalstu sēklu ražotāju darbību Krievijā, kā arī liedz importēt, piemēram, kartupeļu un kukurūzas sēklas no ES un ASV, vēsta ziņu aģentūra "Associated Press" (AP) atklāj.
Loģistikas grūtības ar Eiropas Savienību, kas ir lielākā sēklu importētāja Krievijā, sākās 2022. gadā. Atsevišķi Rietumu sēklu ražotāji, piemēram, amerikāņu "Corteva Agriscience" aizgāja no Krievijas neilgi pēc iebrukuma Ukrainā, ietekmējot vietējo tirgu, paaugstinot sēklu cenas.
Tiem uzņēmumiem, kas palikuši Krievijā, tagad jāievēro jauni noteikumi: kopš 1. marta jebkurš ārvalstu sēklu ražotājs drīkst strādāt valstī tikai, ja ražošana noris Krievijā un ja tas ir daļa no kopuzņēmuma, kuram pieder akcijas līdz 49% apjomā.
Eiropas Savienības bezpeļņas asociācija "Euroseeds" (Eiropas sēklas), kas nodarbojas ar sēklu nozari Eiropas Savienībā, brīdināja Krievijas iestādes, ka jaunie noteikumi apdraud biedru darbību šai valstī.
Ar mērķi palielināt vietējā sējas materiāla ražošanu, Krievija janvāra beigās ierobežoja dažu sēklu, tostarp kartupeļu, kukurūzas, kā arī citu importu no nedraudzīgās Eiropas Savienības un ASV.
Tas viss ir skāris ne tikai lielos lauksaimniecības uzņēmumus, bet arī dārzkopjus. Cilvēkus, kuri lielā mērā paļaujas uz savu mazdārziņu ražu. Taču visneaizsargātākā grupa ir pensionāri, kuri nereti var atļauties patērēt tikai pašu iestādītos augļus un dārzeņus.
Neviens no viņiem nesaka, ka importa aizstāšana norit labi – vietējie ražotāji joprojām nevar piedāvāt neko līdzvērtīgu iepriekš importētajām sēklām.
Piemēram, dārza preču veikala pārdevēja Čeļabinskā, Krievijā, stāsta, ka cenas visam veikala preču sortimentam augušas par 40 procentiem. "Tas noticis pēdējo divu gadu laikā. Pieaugums bijis pakāpenisks, nevis vienreizējs," saka dārza preču veikala pārdevēja Natālija.
Viņa arī stāsta, ka plašāks kļuvis uz vietas ražoto stādu klāsts. Ja agrāk lielu daļu stādu importēja no Polijas un Nīderlandes, tad šobrīd arī Krievijas stādaudzētavas iemanījušās ražot labas kvalitātes stādāmo materiālu. "Šai ziņā importa aizstāšana noritējusi veiksmīgi. Savukārt, ja runā par sēklām, tad aizvien ir tikpat sēklu ražotāju, cik iepriekš. Jauni ražotāji Krievijā nav parādījušies," klāstīja Natālija.
Vietējā Čeļabinskas dārzniece Olga Fedotova, šogad iegādājoties Krievijas sēklu ražotāja pētersīļu sēklu paciņu, ir atskārtusi – sēklu ir ievērojami mazāk nekā paciņā, kas pirkta 2018. gadā. "Ja atver iepakojumu, tad sēklu gandrīz nav," vīlusies ir sieviete.
Viņa uzskata, ka sēklu kvalitāte Krievijā ir jaušami pasliktinājusies. Tās nedīgst, daudzas ir salauztas, svars ir minimāls. Kopumā tās izmaksā ārkārtīgi dārgi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
