Uz saturu

Krievijas iedzīvotāji vien pamazām sāk apjaust sankciju ietekmi

Rietumvalstīm ir cerība, ka Krievijai apdomāties varētu likt ne tikai lielie zaudējumi karalaukā, bet arī gaidāmā ekonomiskā krīze un Krievijas ekonomikas izolācija no starptautiskās aprites. Rubļa kurss nokrities, valūtas rezerves iesaldētas, starptautiskie zīmoli viens pēc otra aizgājuši no Krievijas tirgus, kamdēļ Krievijas ekonomika atgriežas 1990. vai pat 1980. gados, vēsta TV3 Ziņas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saistībā ar pret Krieviju izvērstajām sankcijām nevar iztikt bez simbolisma. Īsi pirms PSRS sabrukšanas par tādu kļuva ātrās ēdināšanas ķēdes "McDonald’s" ienākšana komunistiskajā telpā. Gigantiskas rindas pēc burgera un kolas. Tieši tāpēc "McDonald’s" paziņojums par restorānu slēgšanu Krieviju atmet atpakaļ.

"Tas nav pareizi. Šī bija vienīgā vieta, kur varēju atļauties ēst," spriež Ļevs.

"Skumji, bet nekā briesmīga. Gan jau vietā parādīsies mūsu pašu zīmoli, un tā ir laba iespēja Krievijas biznesa pārstāvjiem ienākt tirgū," domā Jekaterina.

"Nepatīkami, ka pret mums tā izturas, ja vēl tā maigi izsakās. Un galvenais, nav skaidrs, kāpēc viņi tā dara. Un ko vēlas panākt? Bet labi, neesam pliku roku ņemami," brīdina Tatjana.

Tikai vienā "McDonalds" strādā 62 000 darbinieku, kas jau drīzumā varētu kļūt par bezdarbniekiem. Taču pēc tam, kad par darbības apturēšanu paziņojuši vairāki starptautiskie zīmoli, kas jau atspoguļojas skatos no lielveikaliem, skaidrs, ka runa ir arī par pārdevējiem, konsultantiem un citiem, kuriem nebūs kur strādāt.

Vairāku dienu garumā TV3 Ziņas sazinājās ar Mariju Orlovu no Tveras, kas atrodas aptuveni 160 kilometru attālumā no Maskavas. Viņa raksta, ka šobrīd cenas Krievijā aug, taču lēnām. Cilvēki gan uzpērk cukuru un citas pārtikas preces, ko var ilgi uzglabāt. Lielveikalos daudzu zīmolu vairs nav. Cilvēku attieksme lielā mērā atkarīga no informatīvās telpas, kurā viņi atrodas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ar Mariju mēs sazinājāmies ar videozvana starpniecību, taču jāsaka, ka Krievijā patlaban bloķē populārākas saziņas vietnes. Arī šā zvana kvalitāte, iespējams, bija tālu no ideāla. Taču, kas svarīgi – tie krievi, kas ikdienā klausījās nu jau slēgto "Eho Moskvi" par to, kas valsti sagaida vēl šajā vasarā, ir šokā. Valsts kontrolēto mediju auditorija notiekošo pamazām redz, taču neredz kopsakarības.

Vienlaikus deficīta gēns nav zudis. Šie ir kadri no "IKEA" veikala. Pēc ziņām par gaidāmo slēgšanu cilvēku pieplūdums bija tik liels, ka visi gribētāji tajā nespēja iekļūt.

Vēl viens svarīgs aspekts – ārvalstu zīmoli aptur ražošanu un aiziet no tirgus arī tādēļ, ka rubļa kursa ievērojamā krituma dēļ daudzi iedzīvotāji šīs preces nemaz nevar atļauties. Eiro kurss dubultojies, sasniedzot 148 rubļus. Un vēl vairāk tas nekāpj, jo Krievijas banka šo kursu mākslīgi tur. Valūtas operācijas gan ir ierobežotas, un "melnajā tirgū" šis kurss ir krietni lielāks.

Aleksandrs Losevs
finanšu analītiķis

"Mani biedē, ka mūs sagaida imperatīvi noteikts valūtas kurss. Tāds, kurš neatbilst tirgus realitātei. Vismaz kādu laiku tirgus diktēta kursa mums nebūs. Lai stabilizētu valūtas tirgu, tagad iet uz pilnu banku. Tai skaitā ierobežojot pieprasījumu no iedzīvotājiem. Lai tikai importētājiem pietiktu valūtas, bet tās trūkst."

Nevēloties dzīvot aiz 21. gadsimta dzelzs priekškara, daļa iedzīvotāju apsver iespēju pārcelties vai to jau izdarījuši. Runa gan ir par nosacītu vidusslāni. Populāri galamērķi – Somija, Igaunija, Gruzija. Vieglāk tiem, kam ir pie kā. Ir līdzekļi, vīza.

Dmitrijs Savvins
"Krievu sabiedrības attīstība un atbalsts krievu emigrantiem" vadītājs

"Izbraukt no Krievijas šobrīd ir sarežģīti. Tiem, kas vēlētos izbraukt, nedod iespēju iegādāties valūtu. Tā kā teorijā tu vari izbraukt, bet ar Krievijas rubli vai Ķīnas juaņu. Kā padomju laikos, kad it kā pastāv ārvalstu ekskursijas, taču realitātē tas ir pārāk sarežģīti."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Dmitrijs Savins šobrīd pats uztur kontaktus ar tiem, kas vēlētos Krieviju pamest. Viņš gan stingri nodala ekonomiskos migrantus no politiski vajātajiem.

"Jārunā tikai par tiem cilvēkiem, saistībā ar kuriem ir pierādījumi, ka viņi iestājās pret karu, iestājās pret Putina režīmu. Un tiem jābūt nopietniem gadījumiem – kad runa ir par dzīvības apdraudējumu. Domāju, ka Latvijas gadījumā tādu, kurus varētu uzņemt būtu kādi simts vai divi simti," spriež "Krievu sabiedrības attīstība un atbalsts krievu emigrantiem" vadītājs.

Atgriežoties pie pašas Krievijas, analītiķi norāda, ka šobrīd iedzīvotāji vēl īsti neapjauš, kāds būs šis gads. Un tas būs smags. Jo viss vēl tikai sākas.

"Varu tikai samierināties ar to vai pelnīt vairāk. Jāpielāgojas, ko gan vairāk," secina Jana.

"Šodien uzzinājām, ka vēl viens veikals slēdzas ciet. Vēlējāmies tur iepirkties, taču tur tik daudz cilvēku. Nemaz nesākām stāvēt, rindā 50 cilvēku," pauž Dana.

Viens no sankciju mērķiem ir arī caur Krievijas iedzīvotāju neapmierinātību spiest uz valsts politisko vadību. Taču, kā TV3 Ziņām norādīja vietējā iedzīvotāja, patlaban vēl ir pietiekami liela daļa sabiedrības, kas likumsakarību nesaredz.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm