Krievu ballistiskā raķete "Orešņik" Ukrainā trāpījusi tuvu Polijas robežai

Diemžēl vakardienas Ukrainas izlūkošanas informācija, ka Maskava gatavo kārtējo teroru pret Ukrainu, naktī apstiprinājās. 242 iznīcinātājdroni, 36 raķetes raidītas uz Ukrainas pilsētām.

Masveidīgākie uzbrukumi Kijivā, savukārt ballistiskā raķete "Orešņik" uz Ukrainas rietumu pilsētu Ļvivu Polijas pierobežā. Smagāk uzbrukumos cieta Kijiva, uzbrukumi vērsti uz daudzstāvu dzīvojamām mājām. Jaunākās ziņas ir, ka uzbrukumos dzīvību zaudēja četri cilvēki, vismaz 28 ir ievainoti.

Trauksme par gaisa uzbrukumu visā valstī sāka skanēt pēc pulksten 11 ceturtdienas, 8. janvāra vakarā. Galvaspilsētā Kijivā – no pusnakts, 9. janvārī, līdz 5 rītā bija dzirdamas sprādzienu skaņas, dzirdama gaisa trauksme. Ukrainas galvaspilsētā Kijivā situācija ārkārtīgi smaga – bez elektroapgādes atstāti daudzi cilvēki. Vissmagākā situācija ir ar siltumapgādi. Gandrīz pusotrs miljons Kijivas iedzīvotāju ir bez apkures, nav arī ūdens, un Kijivas mērs ir aicinājis tos, kuriem ir tāda iespēja, izbraukt no galvaspilsētas. Nav zināms, kad izdosies apkuri atjaunot.

Gaisa temperatūra Kijivā 9. janvārī noslīdējusi līdz -10 grādiem, bet nedēļas nogalē termometra stabiņš var noslīdēt līdz -25 grādu atzīmei. Maskava tikmēr turpina teroru, lai iedzīvotājiem ziemu padarītu neizturamu.

Kijivā izveidoti 1200 tā sauktie nesalaužamības punkti, kur ikviens var uzlādēt ierīces, paēst siltu maltīti, sasildīties ar tēju vai kafiju.

Ukrainas drošības dienests piektdien, 9. janvārī, publicēja, ka ir atrasts šī "Orešņik" atlūzas, tās kalpos kā pierādījumi izmeklēšanā par kārtējiem kirevijas kara noziegumiem.

Piektdien, 9. janvārī, publiskoti arī vairāki novērošanas kameru video, kas fiksējuši "Orešņik" trieciena brīdi.

"Orešņik" ir hiperskaņas raķete, un tās ātrums ir ap 12 000 kilometru stundā, jeb aptuveni trīs kilometri sekundē. Tā nes vairākas kaujas trieciendaļas, kuras atdalās lidojuma pēdējā posmā. Katra krīt uz atsevišķu mērķi vai vienu zonu no dažādiem leņķiem, ko tad arī var redzēt publiskotajos video.

Zināms, ka raķete tika palaista no poligona "Kapustin Jar" un tāpat kā pirmajā reizē arī šoreiz nav bijusi aprīkota ar kaujas galviņu. Notikušais no Maskavas varētu būt kārtējais iebiedēšanas instruments, lai apliecinātu, ka Putina rokas stiepjas līdz pat Eiropas Savienības robežām.

Šis uzbrukums vien pāris dienas pēc tam, kad eiropieši vienojās uzreiz pēc pamiera vienošanās izvietot Ukrainas rietumos daudznacionālos spēkus.

Krievija gan apgalvo, ka palaidusi arī ballistisko raķeti "Orešņik" kā atbildi uz ukraiņu uzbrukumu Krievijas prezidenta Vladimira Putina rezidencei. Tam, ka tas noticis, nav pierādījumu, un šiem Putina apgalvojumiem netic arī ASV prezidents Donalds Tramps.

Ukraina rosina steidzami sasaukt ANO Drošības padomes sēdi, un arī Ļvivas pilsētas mērs publiskā paziņojumā aicināja pasauli reaģēt uz šo ballistiskās hiperskaņas raķetes uzbrukumu Polijas robežas tuvumā.

Andrijs Sadovijs

Ļvivas mērs

"Kad Ļvivai uzbrūk, ieslēdzas sirēna. Mēs zinām, ka vēl ir zināms laiks, līdz raķetes vai droni sasniegs Ļvivu.

Šoreiz viss notika ļoti ātri, bija ļoti spēcīgi sprādzieni, un tikai pēc sprādzieniem mēs saņēmām informāciju, ka tā ir ballistiska raķete ar ātrumu 13 000 kilometru stundā. Mūsu ienaidnieki saka, ka tas ir "Orešņik".

Es nezinu, kā šī raķete ir klasificēta, bet tā noteikti ir biedējoša. Šeit ir cilvēki, un šis ierocis, ko viņi izmanto pret mūsu cilvēkiem, manuprāt, ir nopietni jāapspriež mūsu partneru līmenī no Eiropas Savienības un Amerikas Savienotajām Valstīm. Tā tika raidīta ļoti tuvu Eiropas Savienībai.

Šī ir pirmā reize vēsturē, kad Ļvivu ir raidīta ballistika. 13 000 kilometru stundā. Paldies Dievam, ka nav upuru. Ir iznīcināta kritiskā infrastruktūra. No cilvēku dzīvību viedokļa viss ir normāli. Protams, tas nav normāli attiecībā uz uzbrukumu."

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir aicinājis ASV un rietumu partnerus uz stingru reakciju. Īpaši viņš vērsies pie Amerikas Savienotajām Valstīm, kuras teikto Krievija tomēr kaut kādā mērā ņem vērā. Zelenskis piebild, ka jāseko soļiem, kas liek Krievijai koncentrēties uz diplomātiju nevis masveidīgāku cilvēku nonāvēšanu.

"Atkal bija "Orešņik", tagad uz Ļvivu. Atkal triecienos tuvu Eiropas Savienības robežai. Tā ir ballistiskā vidēja rādiusa darbības raķete, kas ir izaicinājums gan Varšavai, Bukarestei un arī Budapeštai. Un citām galvaspilsētām. Visiem tas būtu jāsaprot un jāuztver nopietni. Krievi pat necentās izdomāt taisnīgu iemeslu izmantot šādu ieroci. Nekādas attiecības ar Putinu nepasargās no iebrukumiem, tāpēc mums ir jābūt kopīgai aizsardzībai," tā sacīja Zelenskis. Viņš arī norādīja, ka rietumvalstīm un Ukrainai ir jābūt kopīgai sistēmai, Zelenskis arī retoriski vaicāji – vai mums tāda ir? Jautājums paliek bez atbildes, jo visiem Eiropā ir vienas un tās pašas bažas – vai būs pasargāta viņu galvaspilsēta, ja Putinam ienāks prātā uzbrukt.