Kulbergs, Zelenskis un samits Tallinā. Kādi ir galvenie secinājumi un ko sagaidīt Latvijai?

Tallinā pulcējies plašs Baltijas un Ziemeļvalstu līderu loks. NB8 samitā pārstāvētas Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija, Zviedrija, Norvēģija, Dānija un Islande. Klātienē sarunām pievienojies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Mēs palīdzēsim Ukrainai panākt taisnīgu un ilgstošu mieru. Mēs nevaram pieņemt, ka valstu robežas tiek mainītas ar militāru spēku. Starptautisko tiesību ievērošana nav izvēles iespēja. Ukraina pieder Eiropas Savienībai un NATO. Eiropas nākotni un drošību noteiks eiropieši kopā ar Ukrainu, nevis Kremlis," pauž Igaunijas premjers Kristens Mihals.

Līderu tikšanās notiek laikā, kad Baltijas valstis arvien biežāk saskaras ar drošības incidentiem bezpilota lidaparātu dēļ. Pēdējo mēnešu laikā īpaši Latvijas, Igaunijas un citu reģiona valstu gaisa telpā vairākkārt Krievijas elektroniskās karadarbības dēļ nonākuši ukraiņu militārie bezpilota lidaparāti, aktualizējot nepieciešamību stiprināt pretdronu aizsardzību. Par to preses konferencē izvaicāts tika arī Zelenskis.

"Viņi spēj mainīt dronu kursu, viņi to dara. Protams, ne masveidā, taču pietiekami, lai radītu spriedzi Eiropā, tostarp Somijā un Baltijas valstīs. Krievija to izmanto, cenšoties radīt iespaidu, ka Ukraina apdraud Eiropas valstis, tādējādi šķeļot sabiedrību un mazinot atbalstu Ukrainai. Ko mēs varam darīt? Es jau esmu rosinājis veidot sadarbību dronu jomā. Tas nenozīmē tikai dronu piegādes vai kopražošanu. Pirmkārt, tas nozīmē dalīties ar Ukrainas pieredzi un zināšanām, kā arī nosūtīt ekspertu komandas uz dažādām valstīm, lai palīdzētu stiprināt aizsardzību pret šādiem draudiem," norādīja Zelenskis.

Zelenska tikšanās laikā ar Latvijas premjeru Andri Kulbergu (AS) parakstīta vienošanās par ciešāku sadarbību aizsardzības jomā, īpašu uzmanību pievēršot dronu tehnoloģijām un pretgaisa aizsardzībai. Vienošanās paredz, ka Ukraina dalīsies savā kara laikā uzkrātajā pieredzē, palīdzot stiprināt Latvijas spējas aizsargāt gaisa telpu.

"Latvijā, Baltijas valstīs un citās valstīs, kas robežojas ar agresorvalsti, mums ir jāattīsta spēcīgas pretdronu aizsardzības spējas. Tieši par to mēs šodien runājām. Šī vienošanās mums dos pieeju tehnoloģijām, zināšanām un kopražošanas iespējām, jo Latvijā strādās Ukrainas militārie eksperti un speciālisti, lai to īstenotu. Mums ir jāspēj efektīvi aizsargāt savu gaisa telpu un neviens to nezina labāk par Ukrainu, kura jau vairākus gadus ik dienu saskaras ar šādiem draudiem," pauda Kulbergs.

Vienlaikus Ukrainas prezidents, tāpat kā visu klātesošo valstu pārstāvji, aicināja Eiropu saglabāt vienotību, uzsverot, ka tieši kopīga rīcība ir kontinenta lielākais spēks.