Kur Eiropā strādā visilgāk? Latvija ierindojas starp ES līderēm
Eiropas Savienībā (ES) cilvēki vidēji strādā 35,9 stundas nedēļā, taču atšķirības starp valstīm ir ievērojamas. Kamēr Nīderlandē darba nedēļa vidēji nepārsniedz 32 stundas, Grieķijā tā tuvojas 40 stundām. Baltijas valstīs visilgāk strādā Lietuvā, kam seko Latvija, liecina jaunākie Eiropas statistikas biroja "Eurostat" dati, par kuriem vēsta "Euronews".
"Eurostat" aprēķini ietver gan pilnas, gan nepilnas slodzes darbiniekus vecumā no 20 līdz 64 gadiem viņu pamatdarbā.
Starp Eiropas Savienības dalībvalstīm visgarākā darba nedēļa reģistrēta Grieķijā, kur cilvēki vidēji strādā 39,6 stundas nedēļā. Tai seko Bulgārija ar 38,7 stundām, Polija ar 38,7 stundām un Lietuva ar 38,4 stundām.
Latvija ar vidēji 37,9 nostrādātām stundām nedēļā ierindojas septītajā vietā Eiropas Savienībā, savukārt Igaunijā darba nedēļas ilgums ir ievērojami īsāks – 36,2 stundas, kas valsti ierindo aptuveni ES vidusdaļā.
Ja statistikā iekļauj arī ES kandidātvalstis, pirmajā vietā nonāk Turcija, kur vidējā darba nedēļa sasniedz 42,4 stundas. Vairāk nekā 40 stundas nedēļā strādā arī Bosnijā un Hercegovinā un Serbijā.
Savukārt visīsākā darba nedēļa Eiropā ir Nīderlandē – vidēji 31,9 stundas. Tai seko Vācija, Norvēģija un Dānija ar 33,9 stundām nedēļā.
Interesanti, ka Vācijā ir īsākā darba nedēļa starp četrām lielākajām Eiropas Savienības ekonomikām. Francijā vidējais darba laiks sasniedz 35,6 stundas nedēļā, Itālijā – 36,1 stundu, bet Spānijā – 36,3 stundas.
Kas ietekmē darba stundu skaitu?
Līdsas Universitātes profesors Deivids Spensers uzskata, ka darba stundu skaitu ietekmē ne tikai ekonomikas produktivitāte, bet arī darbinieku ietekme uz darba apstākļiem.
"Nevienā valstī darbinieki pilnībā neizvēlas, cik stundas strādāt. Parasti tiek ievērots noteikts darba laika modelis, kuru lielā mērā ietekmē darba devēji," skaidroja Spensers.
Pēc viņa teiktā, īsāka darba nedēļa Vācijā daļēji saistīta ar spēcīgu arodbiedrību ietekmi un kolektīvajiem darba līgumiem.
Arī Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda ("Eurofound") pētnieks Horhe Kabrita norāda, ka būtiska loma ir darba tirgus struktūrai.
"Valstīs, kur arodbiedrībām un kolektīvajām sarunām ir lielāka ietekme uz darba laika noteikšanu, faktiskais darba stundu skaits parasti ir mazāks," sacīja Kabrita.
Eksperti arī norāda, ka darba nedēļas ilgumu būtiski ietekmē nepilnas slodzes darba izplatība. Piemēram, Nīderlandē nepilnu slodzi strādā gandrīz 43% nodarbināto, kas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā.
Savukārt atšķirības vērojamas arī starp profesijām. Visilgāk Eiropas Savienībā strādā lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares darbinieki – vidēji 42 stundas nedēļā. Viņiem seko vadītāji ar 40,6 stundām un bruņoto spēku personāls ar 39,4 stundām.
Tikmēr visīsākā darba nedēļa ir vienkāršajās profesijās nodarbinātajiem, kuri vidēji strādā 31,8 stundas nedēļā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
