Kur nozudusi Grēta Tūnberga?

Tūnberga kļuva plaši pazīstama pēc tam, kad 2018. gadā, 15 gadu vecumā, protestēja pie Zviedrijas parlamenta. Protestā viņa turēja plakātu ar uzrakstu "Skolu streiks par klimatu", tādējādi mēģinot izdarīt spiedienu pret valdību, lai tā sasniegtu oglekļa emisiju mērķus, vēsta BBC.

Viņas nelielā kampaņa iedvesmoja tūkstošiem jauniešu visā pasaulē rīkot līdzīgus protestus. Līdz 2018. gada decembrim Tūnberga ap sevi bija sapulcējusi jau vairāk nekā 20 000 skolēnu no Apvienotās Karalistes līdz pat Japānai, kuri neapmeklēja skolu, lai protestētu. Savukārt gadu vēlāk viņa saņēma pirmo no trim Nobela Miera prēmijas nominācijām par klimata aktīvismu.

2019. gadā Tūnberga kopā ar tēvu jahtā pārbrauca Atlantijas okeānu, lai piedalītos ANO klimata konferencē Ņujorkā. Konferencē aktīviste uzstājās ar savu, iespējams, slavenāko runu, kurā Tūnberga dusmu pilna pasaules līderiem norādīja, ka viņi nedara pietiekami daudz, lai novērstu klimata krīzi.

"Jūs visi nākat pie mums jauniešiem pēc cerības. Kā jūs uzdrošināties? Jūs ar saviem tukšajiem vārdiem esat nozaguši manus sapņus un manu bērnību," viņa sacīja konferencē.

Savukārt 2020. gadā Tūnberga piedalījās Pasaules Ekonomikas forumā Davosā, kur jaunajai klimata aktīvistei tika pievērsta nedalīta uzmanība, jo tematu lokā izteikti dominēja klimata jautājumi.

Īsi pirms Tūnbergas forumā uzstājās bijušais ASV prezidents Donalds Tramps, kura sacītais neatstāja vienaldzīgus kritiķus, kuri viņam pārmeta bezdarbību klimata aizsardzības jomā. "Mums jāatgrūž apokalipses pareģi. Viņi ir visās valstīs un vēlas, lai mums iet slikti. Viņi vienmēr pieprasa vienu un to pašu – absolūtu varu pārveidot katru jūsu dzīves aspektu," norādīja Tramps.

Pēc eksprezidenta uz skatuves kāpa Tūnberga, kura arī šoreiz atkārtoja pārmetumus valstu vadītājiem tukšvārdībā un aicināja izbeigt investīcijas fosilajā kurināmajā. "Mēs pieprasām kompānijām, bankām, valdībām un citiem nekavējoties pārtraukt investēt un subsidēt naftas un gāzes projektos. Mēs to nevēlamies 2050. gadā vai 2030. gadā, pat ne nākamgad. Mēs to vēlamies tagad."

Vide kļuvusi par kara kluso upuri

Nupat noslēdzies šā gada Pasaules Ekonomikas forums Davosā, kura tēma bija "Vēsture pagrieziena punktā: valdības politika un biznesa stratēģijas", galveno uzmanību pievēršot globālajām krīzēm, tai skaitā karam Ukrainā, koronavīrusa pandēmijai un klimata pārmaiņām.

Saprotamu iemeslu dēļ vislielākā uzmanība forumā tika pievērsta tieši karam Ukrainā. Taču, lai arī galvenais fokuss tiek vērsts uz palīdzības sniegšanu valstij, lai tā spētu savu teritoriju atbrīvot no okupantu armijas, asinspirts beidzot tiktu pārtraukta un Ukraina varētu tikt atjaunota, karš atstāj arī milzu ietekmi uz vidi.

Kari iznīcina biotopus, nogalina savvaļas dzīvniekus, rada piesārņojumu un pilnībā pārveido ekosistēmas, kuru sekas saglabājas vēl gadu desmitiem. Kā arī kari var padarīt vidi tik bīstamu vai neviesmīlīgu cilvēkiem vai radīt tik daudz šķēršļu dabas resursu izmantošanai, ka ekosistēmām ir niecīga iespēja atjaunoties.

Kopš Krievijas invāzijas okupantu armija jau ir pārgājusi pāri vairāk nekā trešdaļai Ukrainas aizsargājamo dabas teritoriju, padarot tās ekosistēmas un sugas neaizsargātas, vēsta "The New York Times". Tāpat valsts ir pārpildīta ar ķīmiskajām rūpnīcām un noliktavām, naftas bāzēm, ogļraktuvēm, gāzes vadiem, atomelektrostacijām un citām industriālām vietām, kurām ciešot kādus bojājumus, var rasties milzīgs daudzums bīstama piesārņojuma.

Taču, pievēršot galveno uzmanību cilvēku upuriem, vide ir kļuvusi par kara kluso upuri. Ņemot vērā, Tūnbergas stingro nostāju un skaļo klātbūtni dažnedažādos klimata jautājumos, varētu būt sagaidāms, ka jaunā aktīviste arī šobrīd iestāsies par ik dienu samilstošajām vides problēmām Ukrainā. Tomēr Tūnberga jau krietnu brīdi ir "pazudusi" no klimata krīzes skatuves.

Kur ir Grēta?

Tūnbergas galvenais mērķis ir apturēt klimata krīzi, kas draud Zemei nodarīt neatgriežamas sekas. Lai to panāktu, viņa ir protestējusi pret fosilā kurināmā finansēšanu, par stingrākiem vides mērķiem un to ievērošanu un asi kritizējusi uzņēmumus un valstu līderus par to neizdarību. Kā arī jaunā aktīviste ir rosinājusi novirzīt lielāku finansējumu pētniecībai, ilgtspējīgām tehnoloģijām un pasaules dabas atjaunošanai.

Lai panāktu savu mērķi, viņas sākotnējais naratīvs, aicinot valstu vadītājus beidzot rīkoties, lai risinātu klimata problēmas, bija – "sekojiet zinātnei". Taču laika gaitā, augot viņas uzsāktajai protesta akcijai "FridayForFuture", Tūnberga iepazina jauniešus no dažādām pasaules valstīm, kuri uz savas ādas piedzīvo klimata problēmu sekas, tostarp badu, sausumu u. tml. Līdz ar to mainījies arī viņas naratīvs – "neklausieties tikai zinātnē, bet arī visneaizsargātajos." Tā viņas līdzgaitnieki, izmantojot savu pieredzi, uzsākuši lokālās aģitācijas ar mērķi mazināt vietējās klimata problēmas.

Jaunās vides aktīvistes aizsāktā kustība nu kļuvusi globāla, taču Tūnberga nevēlas būt tās seja, skaidro "Politico". Ar to arī skaidrojama viņas "nozušana".

Tai pat laikā, kā atklāj viņas līdzgaitnieki, Tūnberga nav iecerējusi pavisam pazust no vides aktīvisma skatuves. Viņa ir runājusi par stāšanos universitātē pēc vidusskolas pabeigšana, kas, visticamāk, varētu prasīt pārskatīt viņas prioritātes, taču gala lēmumu Tūnberga nav izdarījusi. Dažādas protesta akcijas un klimata jautājumu aģitācijas joprojām aizņem lielu daļu aktīvistes ārpusskolas laika.

Un, nenoliedzami, pasaulē plaši pazīstamais Tūnbergas vārds ir palīdzējis iegūt popularitāti arī citiem jaunajiem klimata aktīvistiem. Augot citu atpazīstamībai, pieaugusi arī viņu ietekme dažādu vides jautājumu risināšanā, kas arī ļāvis Grētai paiet nostāk un beidzot dot vārdu saviem līdzgaitniekiem.