Reaģējot uz pieaugošajiem hibrīdapdraudējumiem, Latvijas Bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības vienības austrumu pierobežā pastiprināti kontrolē mūsu gaisa telpu. Mūsu kaimiņš nav prognozējams, tāpēc dzīvojam apstākļos, kad nemitīgi jābūt modriem. Tā piektdien, 24. oktobrī, TV3 Ziņām sacīja ģenerālis Egils Leščinskis. TV3 Ziņas viesojās austrumu pierobežā, satiekot Latvijas karavīrus, kuri sargā Latvijas debesis ar zviedru pretgaisa aizsardzības sistēmu.
Kadrā redzamie Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri ir viena no mobilajām pretgaisa aizsardzības vienībām, kas sargā Latvijas gaisa telpu valsts austrumu pierobežā.
Mārcis Bogdanovs
leitnants, NBS Mehanizētās kājnieku brigādes Kaujas atbalsta bataljona vada komandieris
"Šobrīd, ko jūs varat novērot, ir pretgaisa aizsardzības vienības galēja pozīcija, kas ir jau augstākā gatavība veikt mērķa identifikāciju un pēc vajadzības arī tā iznīcināšanu ikdienā. Mēs veicam patruļas un pastāvīgus treniņus, lai, ja tāda situācija pienāktu, tad mēs būtu maksimāli gatavi ātri un efektīvi veikt mērķa iznīcināšanu."
Ņemot vērā esošos ģeopolitiskos apstākļus un to, ka agresorvalsts Krievija pēdējā laikā rupji pārkāpusi NATO dalībvalstu gaisa telpu, patruļas pierobežā dežurē visu diennakti. Darbs notiek ar Zviedrijas ražojuma pretgaisa aizsardzības sistēmu. "Šī sistēma, ko jūs redzat, – RBS70. Pati sistēma spēj efektīvi mērķi neitralizēt līdz septiņiem kilometriem rādiusā, augstumā – ap pieciem kilometriem. Sistēma sver līdz 100 kilogramiem. Spējam mēs operēt gan diennakts gaišajā, gan tumšajā laikā, jo sistēmai papildus ir nakts redzamības kapacitāte," teic NBS Mehanizētās kājnieku brigādes Kaujas atbalsta bataljona vada komandieris Mārcis Bogdanovs.
Vaicāts, kādā veidā saņem informāciju par iespējamu apdraudējumu no ienaidnieka puses, vai tas notiek, izmantojot radarus, karavīrs atbild apstiprinoši. "Jā, mēs saņemam informāciju, un tad mēs atbilstoši arī reaģējam, veicam patruļas uz efektīvi labākām pozīcijām, lai varētu pārtvert šo mērķi, kas varētu šķērsot mūsu robežu," viņš paskaidro. "Šī sistēma ir paredzēta gan dronu neitralizēšanai, gan helikopteriem un atsevišķām lidmašīnām, protams, pieņemot apkārtējos apstākļus."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis TV3 Ziņām saka – kopš nopietnā incidenta, kad pērn septembrī Latvijas teritorijā ielidoja Krievijas drons – ir paveikts daudz, lai stiprinātu Latvijas gaisa telpu. Taču jāņem vērā – tehnoloģijas mainās.
Egils Leščinskis
Ģenerālis, NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks
"Mēs esam diezgan daudz fokusējušies uz zemu un lēnu lidojošiem objektiem. Mēs iepriekš strādājām – vairāk skatījāmies lielās aviācijas, raķešu draudus, un šajā gadījumā situācija – vismaz sensoru ziņā – bija sakārtota un joprojām tāda ir. Mēs strādājam ļoti rūpīgi, lai uzlabotu detektēšanas spēju zemu un lēni lidojošiem objektiem."
Pastāvīgās pretgaisa aizsardzības apakšvienības diennakts dežūras veic no pērnā gada septembra. Papildu tam ir ātrās reaģēšanas grupas, kas gatavas pastiprināt šo dežūru jebkurā laikā. Savukārt pierobežā izvietotie mobilie sensori un izlūki darbojas, lai pēc iespējas labāk varētu detektēt šos gaisa telpas pārkāpumus.
Egils Leščinskis
Ģenerālis, NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks
"Skatāmies, izlūkojam, meklējam jaunas iespējamās pozīcijas mūsu pretgaisa aizsardzības vienībām. Tas ir ļoti svarīgi. Pirmkārt, ātras nokļūšanas kontekstā, lai tur varētu ātrāk nokļūt, lai tas būtu jēgpilna vieta, kas nodrošina trajektorijas, lai tas būtu maksimāli droši. Ja kaut kas krīt zemē, lai mēs maksimāli samazinām riskus iedzīvotājiem. Nevajadzētu būt arī tādā ilūzijā, ka ir iespējama 100% aizsardzība. Tas ir viens. Otrs – jebkuras darbības gaisa telpā ir saistītas ar riskiem. Nekas, kas lido, gaisā tur nepaliek. Viss nokrīt, tajā skaitā arī tas, kas ir izšauts."
Taujāts, vai ir bijušas situācijas, kad aizsardzības vienības ir izbraukušas apdraudējuma dēļ, Leščinskis sniedz apstiprinošu atbildi. "Jā. Ir vairākas reizes izbraukušas – radars nav tāds rīks, kas ir viennozīmīgi interpretējams. Tas var būt arī putnu bars, kas līdzinās dronam. Mūsu grupas izbrauc un ieņem pozīcijas. Mēs nevaram prognozēt. Kaimiņš mums ir neprognozējams," teic Leščinskis. "Pagaidām, vismaz mūsu virzienā, kas ir lidojis, ir vai nu kontrabanda gaisa balonu veidā, vai gadījums, kas bija novirzījies, mainījis trajektoriju," skaidro ģenerālis, piebilstot, ka ir runa par simtiem dronu, kas tiek izmantoti, tāpēc "mums ir jābūt modriem.
Bruņoto spēku darbu atvieglo papildu ierobežojumi gaisa telpas izmantošanā austrumu pierobežā. Ģenerālis saka – ja mēs gribam, lai pretgaisa aizsardzības vienības varētu darboties efektīvi, ir jābūt drošiem, ka debesīs nelido kas tāds, ko mēs negribētu aizskart vai sašaut.
