Latvijas Studentu apvienības prezidents: Situācija augstākajā izglītībā Ukrainā ir kritiska

Viņš teica, ka Latvijas Studentu apvienība aktīvi komunicē ar Ukrainas studentu organizāciju. Ukrainā ir augstskolas, kas ir iznīcinātas, zaudētas daudz intelektuālās vērtības, kā arī liela daļa studējošo ir iestājušies Ukrainas spēkos, lai cīnītos pret Krievijas agresiju. Viņus var atbalstīt arī materiāli.

Tāpat daļa pievienojušies studentu pulkam Latvijā. Ja šā gada 24. februārī Latvijā bija aptuveni 162 studējošo no Ukrainas, patlaban ap 650 studējošo, kas vai nu uzsākuši studijas, vai gada to sākšanos septembrī. Augstākās izglītības nozare jau pirmajās nedēļās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā atvēra studējošiem no Ukrainas dienesta viesnīcas, liela daļa nodrošina papildu kursus, informē par studiju iespējām, mēģina iekļaut šos cilvēkus studijās šeit.

Komentējot augstāko izglītību Latvijā, viņš atzina, ka nupat kā noslēgušais studiju gads, raugoties no studējošo perspektīvas, ir bijis garš un nogurdinošs – Covid-19 krīze ietekmēja augstāko izglītību, liela daļa studiju procesa notika attālināti, kas studējošajiem bija garas stundas pie datoriem. Tomēr tas viss rezultējies ar jauniem absolventiem, par kuriem ir liels prieks.

Komentējot pandēmijas ietekmi uz izglītības kvalitāti Latvijā, viņš atzina – galvenā problēma bija, ka hibrīda mācību modeļa variants bija pagaidu risinājums, šāda veida formāts varētu palikt atsevišķās specifiskās studiju programmās, bet ne vispārējās studiju programmās, kas paredzētas studijām klātienē. Tomēr pandēmija ļoti ātri veicināja digitalizāciju. Latvijā studējošo skaits ik gadu samazinās – 2021./2022. akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst 77 400 studējošo, kas ir par 1,5% mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Jautājums, kamdēļ tā – demogrāfiskā bedre vai citi faktori, viņš pauda.

Komentējot inflācijas potenciālo ietekmi uz studentu skaitu augstskolās, viņš pauda, ka Latvijā jau ir ārkārtīgi augsts strādājošo studentu skaits, bet energoresursu krīze sadārdzinās pilnīgi visu, tostarp studiju maksu un dienesta viesnīcas. Tas varētu samazināt studējošo skaitu un padarīt augstāko izglītību mazāk pieejamu.

Jautāts, vai tie studenti, kuri pameta studijas vakcinācijas prasības dēļ, atgriezīsies augstskolās rudenī, Strods teica, ka ir grūti pateikt, jo par viņu tālākajām gaitām pēc studiju pamešanas informācijas nav. Sākotnēji izskanējis, ka šiem cilvēkiem bija iecere atgriezties augstskolā pēc tam, kad vakcinācijas sertifikāts vairs nebūs nepieciešams. Taču vakcinācijas aptvere augstskolās personālam un studējošajiem bija laba, beigās ap 90% bija vakcinējušies, no kuriem liela daļa saņēma balsta vakcīnas.

Viņš teica, ka studentiem Latvijā joprojām trūkst atbalsta, akadēmiski veiksmīgi studējošie var saņemt stipendijas, taču tās ir mazas. Ideālā gadījumā tiem būtu jābūt 500 eiro mēnesī, bet tuvākajā laikā tas tā nebūs. Taču Latvijas Studentu apvienība strādā pie tā, lai celtu studentu stipendiju bāzi.

Komentējot, kā vērtē IZM darbu, viņš teica – ir jautājumi, kur nav sapratnes. Piemēram, Latvijas Studentu apvienība vēlas saglabāt 200 eiro stipendiju studentiem, taču kopumā, lai gan ir nesaprašanās atsevišķos jautājumos, sadarbība ir vērtējama kā diezgan laba. "Gribam redzēt fokusu uz augstākās izglītības finansējumu – pasniedzēji, kas strādā daudzās vietās, ir ar mazu atalgojumu.

Komentējot LU rektora Muižnieka kunga reputāciju, viņš teica, ka sagaida izmeklēšanas procesa noslēgšanos un rezultātu šajā lietā. "Ceram uz ātru un veiksmīgu procesa noslēgšanos," viņš pauda.