Levits: Pseidoreferendumiem okupētajās teritorijās nav nozīmes
Sagaidāms, ka jau šajā piektdienā Kremļa saimnieks Vladimirs Putins paziņos par Ukrainas okupēto teritoriju iekļaušanu Krievijas sastāvā. Šis jautājums šodien apspriests arī Latvijas augstāko amatpersonu vidū.
"Mēs kā Latvijas valsts oficiālie pārstāvji oficiāli nosodām šos pseidoreferendumus Ukrainas teritorijā un paziņojam, ka šiem referendumiem nav nekādas nozīmes, tie ir pilnīgi neatzīstami un, protams, Ukrainas teritorija ir tāda, kāda tā ir starptautiski atzīstajās teritorijās."
Atminoties jau iepriekš piedzīvoto Kremļa praksi, tostarp Krimas okupācijas gadījumā, šādi Putina sarīkoto viltus referendumu rezultāti jau bija zināmi, būtībā brīdī, kad Kremlis paziņoja par referendumu rīkošanu.
"Vienīgā intriga, kas ar šiem referendumiem bija tāda, vai vēlētāju atbalsts būs nedaudz zem 100% vai nedaudz virs. Bet, ja nopietni, tad mēs varam pieņemt, ka šīs teritorijas mēģinās iekļaut Krievijā. Ir arī cita iespēja, var vilcināties, atliekot šā lēmuma pieņemšanu uz vēlāku laiku. Šobrīd izskatās, ka notiks šo teritoriju iekļaušana."
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks šorīt intervijā "900 sekundēs" pauda, ka Krievija ar "referenduma" palīdzību cenšas iedot otro elpu Krievijas simpatizētājiem Rietumos, kas, varētu teikt, ka viss nav tik viennozīmīgi.
Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis, komentējot šo safabricēto referendumu būtību, norāda, ka šo var vērtēt kā Putina centienus saglābt savu seju Krievijas tautas priekšā.
"Viņi ar šiem referendumiem mēģina saglābt to, kas ir viņu brūkošais uzbrukums. Ukraiņu pretuzbrukums ir novedis pie tā, ka Krievija sāk arvien vairāk un vairāk zaudēt savas pozīcijas, karaspēks nevēlējās vairs cīnīties, un līdz ar to šī mobilizācija un taktiskie draudi par kodolieroču lietošanu. Nu, un te ir valsts vadītājam jāmēģina saglābt ne tikai sava vieta, bet arī sava seja. Tas, ko Putins šobrīd spēlē ar referendumiem, nu tā ir mūsu teritorija, un mēs to neatdosim un esam gatavi lietot visus līdzekļus, kas tam nepieciešami."
Kā virzīsies tālākā kara gaita ir grūti patlaban prognozēt, jo tas būs atkarīgs arī no tā, cik Rietumi turpmāk būs vienoti Ukrainas atbalstam. Gatavi piegādāt smagos ieročus un atbalstīt Krievijas sāktā kara plosīto valsti.
"Putina gadījumā šis te laiks – jo ilgāk šis te konflikts velkas, jo viņam tas nāk vairāk par labu, jo viņš rēķinās, ka vienā brīdī visas puses nogurst, visas atbalstošās puses grib, ka tas ātrāk beidzas. Tāpēc savā veidā tas, kas sāks aktīvāk parādīties balsis, kas teiks – pietiek, mums nav vairāk resursu, naudas, tas karš tāpat nekur nenovedīs un šī ir labākā situācija, kurā nevar būt. Protams, ka šādas balsis no Rietumeiropas nāks," saka Bukovskis.
Vēl viena lieta – ko nevar skatīt atrauti no Ukrainas un kas jāvērtē kā tiešs ģeopolitisks apdraudējums, ir vakar notikušais incidents ar "Nord Stream" cauruļvada bojāšana.
"Ja vienā brīdī Krievija paziņos, ka nu, lūk, jūs te nevarat nosargāt savos teritoriālajos ekonomiskajos ūdeņos mūsu infrastruktūru, mums būs jādomā, kā pret jums rīkoties," pauda Bukovskis.
Latvijas amatpersonas cauruļvada sabotāžu jau nodēvējušas par nopietnāko drošības un vides incidentu Baltijas jūrā. Valsts prezidents paudis, ka ar cauruļvada "Nord Stream" bojāšanu Krievija ir sākusi jaunu agresijas fāzi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
