Lietuvā atdzimst sena tradīcija – plēsīgo putnu audzēšana
Lietuvā atdzimst kāda sena tradīcija, kura tur bija raksturīga vietējām muižām. Runa ir par vanagu, piekūnu un pūču audzēšanu. Ne tikai skaistumam, bet arī praktiskām vajadzībām, jo šie plēsēji palīdz atvairīt citus putnus, un tas var lieti noderēt, piemēram, augļu dārzos vai lidostu tuvumā.
Graciozais putns sēž uz sava saimnieka rokas. Tas ir Giedrius Klimkevičs, Pakrojas muižas pārvaldnieks. Ar plēsīgajiem putniem viņš aizraujas jau vairāk nekā 20 gadus. Viņš stāsta, ka Lietuvā šim arodam ir senas saknes. Viņš ir viens no tiem, kas tagad aktīvi iestājas par tradīcijas atjaunošanu.
"Izrakumos šeit Lietuvā ir atrastas arī putnu pavadas un citas lietas. Augstmaņiem šis bijis viens no prestižākajiem hobijiem."
Par plēsēju audzēšanu jau agrāk bija interesējies Lietuvas pilsētā Pluņģē dzīvojošais mednieks Virginius Narkus. Viņš regulāri iesaistās kovārņu un citu putnu atgaiņāšanā no bērnu laukumiem, sējumiem vai industriālajām teritorijām: "Parkos cilvēki, nereti, vairs nevar normāli uzturēties. Zosis izēd laukus. Arī gulbji vietām savairojušies tik daudz, ka rada problēmas. Savukārt kaijas bojā iekārtas, kuras atrodas ārpus telpām."
"Mūsdienās plēsīgo putnu lielākais un redzamākais pielietojums ir lidlauku aizsardzība, lai tie neiekļūtu lidmašīnu turbīnā."
Šajās dienās Lietuvā uzturas plēsīgo putnu turētāji no Kazahstānas. Viņš stāsta, ka daži no tiem spēj sasniegt 400 kilometrus lielu lidojuma ātrumu: "Šiem putniem ir tik laba redze, ka tie spēj saskatīt upuri pat 4 kilometrus tālu. Ir gan nianse – viņiem ir jākustas. Ja dzīvnieks vai cits putns nekustas, tad tie ir pārsimts metri. Ja sakustas – līdz četriem kilometriem."
Baužans ir viens no Kazahstānas vadošajiem speciālistiem savā valstī. Viņa pieredze tagad tiek pārņemta Lietuvā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
