Lietuva gatavojas prezidenta vēlēšanām – pilsoņiem būs jāizvēlas viens no deviņiem kandidātiem

Lietuvas politiskā vide kļūst arvien nokaitētāka, tuvojoties prezidenta vēlēšanu dienai. Lietuvas pilsoņiem būs jāizvēlas tīkamākais no deviņiem kandidātiem.

Tas ir sociāldemokrāts, Eiropas Savienības (ES) veselības un pārtikas drošības komisārs, bijušais veselības ministrs Vītenis Andrjukaitis, filozofs un viens no Lietuvas tautas atmodas kustības "Sajūdis" dibinātājiem Arvīds Juozaitis, Eiropas Parlamenta deputāts Lietuvas Darba partijas līderis Valentīns Mazuronis, ekonomists Gitans Nausēda, Seima deputāti Mindaugs Puidoks no Zemnieku un zaļo savienības un un Naglis Puteiķis no Lietuvas centra partijas, pašreizējais premjerministrs Sauļus Skvernelis no Zemnieku un zaļo savienības, Seima deputāte, bijusī finanšu ministre Ingrīda Šimonīte, kas ir opozīcijas partijas "Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti" kandidāte, un "Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības" vadītājs Valdemārs Tomaševskis.

Un cīņa starp pretendentiem ir asa un līdz ar prezidenta maiņu tiek pieļauta arī valdības maiņa. Patlaban Lietuvā valdošās Zemnieku un zaļo savienības līderis Ramūns Karbauskis ir pieļāvis ka zaļzemnieki varētu aiziet no valdošās koalīcijas, ja tās kandidātam neveiksies valsts prezidenta vēlēšanās, kā arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

"Scenārijs ir vienkāršs: ja mēs zaudējam vēlēšanās, ja abās – jebkurā gadījumā mēs tad nevirzām premjera kandidātu. Tad konservatori lemj, vai viņi virza kandidātu vai nē. Ja nē – tad pirmstermiņa vēlēšanas, ja virza – tad mēs balsojām par viņu kandidātu, un lai viņi valda. Ja jau tauta tā izlems," saka Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības līderis Ramūns Karbauskis.

To, ka Seimā atkarībā no prezidenta vēlēšanu rezultātiem varētu izveidoties jauns valdošais vairākums, pieļāvis arī pats premjers Skvernelis, ko 2016.gada Seima vēlēšanās pārliecinoši uzvarējušie "zaļzemnieki" savulaik deleģēja šim amatam kā bezpartejisku kandidātu.

"Var notikt tā, ka ievēlot jaunu prezidentu, būs arī jauns vairākums, iespējams arī cits premjers. Un tad visu to, kas tika izdarīts divarpus gadu laikā, un kas paredzēts tālāk, kur ir nepieciešams valsts vadītāja atbalsts, vienkārši vairs netiks realizēts," norāda Lietuvas premjerministrs.

Socioloģiskās aptaujas šobrīd liecina, ka premjers Skvernelis kandidātu reitingā ierindojas vien trešajā vietā ar 16,7%, atpaliekot no opozīcijas kandidātes Šimonītes un ekonomista Nausēdas, par kuriem būtu gatavi balsot attiecīgi 22,3% un 21,9% vēlētāju.

Tāpēc cīņā par vēlētāju balsīm tiek izmantoti visi līdzekļi, atzīst politikas vērotāji. "Pilnīgi noteikti velēšanās ir iesaistīta vadošā partija, kura strādā par labu kandidāta vēlēšanu kampaņai. Visa šī tēma ir ļoti pateicīga eskalācijai, tam, lai atgādinātu iedzīvotājiem par iepriekšējiem pāridarījumiem," teic politologs Toms Janeļūns.

Piemēram, konkurenti negatīvā gaismā parāda to, ka Nausēda pirms desmit gadiem krīzes laikā ir pārstāvējis vienu no komercbankām.

"Teorijā to sauc par melnajām, jeb rietumu tehnoloģijām. Vai nav savādi, ka viss tas pavisam nejauši sakrīt ar priekšvēlēšanu periodu, un kas ir vēl sliktāk un neatbildīgāk valsts priekša – tajā sāk iepīt institūcijas, no kurām atarīga Lietuvas finanšu stabilitāte," saka Nausēda.

Savukārt Šimonītei tiek pārmests tas, ka krīzes laikā viņa nelūdza Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) izsniegt Lietuvai lētāku aizdevumu. "Es pārdzīvotu, ja man četriniekus liktu cilvēki, kuri kaut raizi dzīvē ir bijusi kaut vai nedaudz līdzīgos apstākļos, kuros nokļuva Kubiļa valdība 2008.-2009. gadā," situāciju komentē Lietuvas bijusī finanšu ministre.

Savukārt Skvernelis nesen kļuva slavens ar izteicienu par to, ka Latvieši lietuviešiem nav brāļi, bet konkurenti. Šī tēma kļuva par interneta hitu.

Lietuvas prezidenta vēlēšanas notiks svētdien. Ja nevienam kandidātam neizdosies iegūt vairāk par pusi balsu, 26.maijā notiks vēlēšanu otrā kārta. Pašreizējai prezidentei Daļai Grībauskaitei konstitūcija liedz kandidēt uz trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas.