Ļvivā pēc okupantu brutālajiem uzbrukumiem sēras, gruveši un klusums

Vietā, kur vēl nesen mājoja dzīvība, tagad palikušas drupas un klusums. Ļvivā šodien aizvadīta sēru diena. Krievu okupantu raķešu uzbrukums šai pilsētā vakarnakt atņēma dzīvības septiņiem tās iedzīvotājiem. Daudzi no šoka cenšas attapties vēl šodien.

"Šī ir vieta, kur es gulēju, es šeit neko neesmu kustinājis. Mana galva bija tieši šeit. Nezinu, kā es izkļuvu ārā – varbūt tās bija bailes, varbūt instinkts, es nezinu," saka vietējais iedzīvotājs.

Savukārt kāda sieviete bilst: "Trāpīja pa mūsu un kaimiņu māju. Nebija nekā, nekādu logu. Arī kaķis bija pazudis. Logu nebija, viss dega. Es esmu no Dnipro, pārcēlos uz Ļvivu, lai dzīvotu mierā, bet viņi sasniedza mūs arī šeit.

Vairāk nekā 50 cilvēku tika ievainoti. Tāpēc šodien, lai atbalstītu savus līdzcilvēkus, pie asins nodošanas punktiem veidojās lielas rindas.

"Diemžēl manu radinieku dēls tagad ir ievainots. Tāpēc es nolēmu palīdzēt cilvēkiem, kuriem tas arī ir nepieciešams. Mana kolēģe arī dzīvo skartajā ielā, cietuši viņas draugi, paziņas un kaimiņi. Vakar nedaudz palīdzējām vietās, kur notika traģēdija, šodien nolēmām ziedot asinis," saka asins ziedotāja.

Savukārt kāds asins ziedotājs norāda: "Parasti stāvu rindā ne ilgāk par 10 minūtēm. Visam varu tikt cauri pusstundas laikā, bet tagad jau ir pagājusi pusotra stunda un esmu tikai tagad nonācis pie sākotnējiem rezultātiem."

Viens no Ļvivas slimnīcas ķirurgiem savā sociālo mediju lentē ir dalījies ar foto, kur redzams, kādu raķetes atlūzu nācies izņemt no pacienta ķermeņa. Diemžēl tas ir tikai viens no neskaitāmajiem šī brutālā kara piemēriem.

Lai arī mediķi norāda, ka kara laikā pieprasījums pēc asinīm ir pastāvīgi liels, jautājums tik tiešām īpaši akūts kļuvis pēc vakardienas uzbrukumiem, kuru dēļ daudziem cilvēkiem bija nepieciešams veikt steidzamas operācijas. Tāpēc katra cilvēka vēlme palīdzēt šeit ir zelta vērtē.