Mācītāji Donbasa frontē: Ukraina saskaras ar vēl nepieredzētu Krievijas ļaunumu
Mēs stāvam pretī ļaunumam, kurš ir atnācis slepkavot, izvarot, laupīt un iznīcināt mūsu zemi un cilvēkus. Tā TV3 Ziņām Donbasā saka mācītāji, kuri regulāri dodas uz karstajiem punktiem, lai morāli un arī praktiski atbalstītu karavīrus ugunslīnijā. Viņi saka – katra palīdzība ir svarīga, un īpaši nozīmīgs ukraiņiem ir ārvalstnieku atbalsts.
Sapulcējušies mācītāji no visas Ukrainas, sākot ar Karpatiem, Ļvivu, beidzot ar Kijivu, Sumiem, Harkivu. Ar mācītājiem TV3 Ziņas žurnāliste Ieva Vārna iepazinās 2022. gadā Donbasā.
Mācītāji regulāri dodas uz vietām, kur ir vissmagāk – praktiski, garīgi atbalsta civiliedzīvotājus frontes tuvumā, kā arī Ukrainas aizstāvjus, kuri cīnās smagākajos frontes flangos.
"Šeit ir mūsu aizstāvji, mūsu brāļi un māsas. Viņiem ir nepieciešama ticība. Te ir cilvēki, kuriem ir nepieciešams garīgs atbalsts. Te, frontē, ir mans brālis, mans sievas brālis. Šeit mums katram cīnās daudz radinieku. Viņi ar ieročiem mūs sargā, ļoti smagos apstākļos kalpo mūsu valstij. Mēs palīdzam un darām visu, lai cilvēki visā Ukrainā, esot tālu no frontes, ar savām lūgšanām, domām un darbiem atbalstītu mūsu aizstāvjus šeit. Tikai kopā mēs varam stāvēt un turēt mūsu aizsardzības līniju."
Puišiem, kuri frontē atrodas jau kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, īpaši tagad, kad okupanti dara visu, lai sagrābtu Donbasa reģionu, atbalsts ir ļoti svarīgs. "Katra palīdzība – sākot ar labu vārdu, lūgšanu, un beidzot ar praktiskām lietām. Puiši lūdz, lai atved tīrus T kreklus, vilnas zeķes, kādus saldumus. Tas viss ir ļoti, ļoti svarīgi," teic mācītājs Anatolijs.
"Mēs esam saskārušies ar nepieredzētu ļaunumu. Jā, ir bijis daudz karu, un arī šobrīd citviet ir karš. Bet vēsturiski karā ir kaut kādi noteikumi, kas ir noregulēti starptautiskās konvencijās. Tas, ko mēs redzam šeit, mūsu valstī, ko mēs paši esam piedzīvojuši, tas ir neaprakstāms ļaunums, kur nav nekādu cilvēcības vērtību. Mūsu ienaidniekam nav vērtību."
"Kā viņi karo?" vaicā Anatolijs. "Viņi izvaro, spīdzina mūsu cilvēkus, Krievijas karavīri izvaro mūsu sievietes, bērnus, mierīgos iedzīvotājus. Te nevar teikt vārdus cilvēki vai cilvēcība. Tas mūs ļoti biedē, jo tam stāvēt pretī ir ļoti grūti."
Taujāts, kur mācītājs smeļas spēkus, viņš norāda – enerģiju sniedz lūgšanas. "Tā arī ir, bet mani ļoti iedvesmo cilvēki, ārvalstu, mūsu pašu brīvprātīgie, kuri saka – mēs nenogurstam, mēs esam ar jums, mēs ar jums stāvēsim, cik ilgi būs nepieciešams," atzīst Anatolijs. Dienu iepriekš kāds ārvalstu brīvprātīgais Anatolijam sacījis: šis nav laiks, kad dzert šampanieti, šis nav laiks, kad svinēt, šis ir laiks, lai palīdzētu.
"Triecieni Kijivai. Tas notika blakus mājai, kur dzīvoju es. Tur gāja bojā manu paziņu bērns, maza meitenīte. Vēl bērni tika nogalināti. Tās ir traģēdijas. Cik daudz šī baisā kara salauzto un izpostīto dzīvju. Mums visiem ir vajadzīgs spēks, un, Ieva, jūsu piemērs, tas, ka Jūs braucat un nedēļām ilgi ar mums kopā šeit frontē dzīvojat, veidojat sižetus, lai parādītu taisnību par karu, Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Tas mūs iedvesmo. Es to saku no sirds."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
