Melnkalne cer pievienoties Eiropas Savienībai jau 2028. gadā
Melnkalnes jaunāko laiku vēsturi spēcīgi ir ietekmējuši pagājušā gadsimta nogales postošie kari un politiskie nemieri, kas plosīja Balkānu reģionu. Lai gan šī valsts no tiem izkļuva salīdzinoši mierīgi. Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma Melnkalne sākotnēji palika savienībā ar Serbiju līdz pat divtūkstošo gadu sākumam.
Kopš 2006. gada, kad Melnkalne saspringtā referendumā ieguva neatkarību un atteicās no būšanas valstu savienībā ar Serbiju, tā ir dzīvojusi straujā tempā. Vēl 2002. gadā tā ieviesa eiro, 2017. gadā oficiāli kļuva par NATO alianses dalībvalsti, bet šopavasar tā ir sākusi sava līguma izstrādi par iestāšanos ES, lai oficiāli kļūtu par dalībvalsti. Līdz ar to Briselē šobrīd ir jautājumi nevis "vai", bet "kad" tā kļūs par oficiālu dalībvalsti.
Eiropas integrācijas kurss šeit uzņēma reālus apgriezienus tikai pirms sešiem gadiem, kad beidzās ilggadējā premjera un pa laikam arī prezidenta Milo Džukanoviča trīs desmitgades ilgusī valdīšanas ēra. Jaunie politiskie spēki nāca ar jauniem mērķiem – panākt Melnkalnes kļūšanu par 28. Savienības dalībvalsti jau 2028. gadā. To pārliecinoši atbalsta arī Podgoricā sastaptie iedzīvotāji, bet ar bažām, vai straujās reformas un eiropeizāciju iespējams īstenot kvalitatīvi.
"Man šķiet, ka visu paaudžu cilvēki ir ieinteresēti iestāties Eiropas Savienībā, jo saredz daudzos ieguvumus, kas mūs sagaida pēc pievienošanās. Es uzskatu, ka tas vispār nav apstrīdams," saka Podgoricas iedzīvotāja.
Savukārt vēl kāds vietējais saka: "Pašlaik viss, ko mēs vēlamies sasniegt, vairs neietilpst tikai zem viena saukļa – "mēs vēlamies būt Eiropas Savienības dalībvalsts". Jautājums ir par to, ko tieši mēs darīsim, ko mēs piedāvāsim, un kā izmantosim tās iespējas, ko sniedz pilntiesīga dalība, kā arī kādas vērtības mēs paši ienesīsim Eiropas Savienībā."
Arī domnīcas "Institut Alternativa" pētnieki brīdina, ka valdības pašas noteiktā steiga varētu kaitēt kvalitātei. Īpaši tik mazai valstij – ar nedaudz vairāk nekā 600 tūkstošiem iedzīvotāju un milzīgu administratīvo aparātu, vairāk nekā 20 ministrijām.
Likumdevējs pieņem desmitiem un desmitiem likumu bez lielām diskusijām. Tam nav laika. Viņi tos vienkārši "štancē", jo Eiropas Komisija un valdība ir radījusi tādu spiedienu visu izdarīt ātri, ka tam ir savas sekas. Mēs tās redzam. Likumos ir kļūdas. Trūkst arī izpildes.
Amatpersonas gan mierina, ka apzinās gan iespējamo kļūdu riskus, gan administratīvās kapacitātes problēmas un sola darīt visu, lai Podgorica nekļūtu par vēl vienu Savienības galvassāpju iemeslu.
"Manuprāt, ir ļoti skaidrs politiskais ceļvedis tieši Melnkalnes uzņemšanai Eiropas Savienībā. Galvenais, lai tam sekotu arī tehniskā salāgošana, kas, protams, nav viegls uzdevums. Tas rada daudz izaicinājumu un problēmu, taču viss tiek risināts. Es uzskatu, ka šajā procesā mēs augam," saka Melnkalnes galvenais sarunvedējs ar Eiropas Savienību Predrags Zenovičs.
Viens no lielākajiem šīs Adrijas jūras valsts enkuriem Eiropas virzienā ir eiro. Divtūkstošo gadu sākumā to ieviesa, lai nomainītu vācu marku un stabilizētu ekonomiku pret kaimiņos notiekošo karu sekām. Pavisam nesen Melnkalne saņēma zaļo gaismu dalībai Vienotajā Eiropas maksājumu telpā, kas iedzīvotājiem turpmāk nozīmēs daudz lētākus un ātrākus pārrobežu pārskaitījumus.
"Jau pirmajos septiņos transformācijas mēnešos apmēram četri miljoni ir palikuši mūsu pilsoņu un ekonomikas kabatās. Tātad visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem vairs nav jāiet caur Swift un caur ne-Eiropas kanāliem. Viņi vairs neizmanto Bitcoin. Viņi izmanto Vienotās Eiropas maksājumu telpas mehānismus, kas ir lēti, efektīvi un droši," saka Valsts bankas prezidente
Atšķirībā no citām Balkānu valstīm, Krievijas ietekme šeit nav izteikta. Daudz lielāku spiedienu un ietekmes sviras audzē Serbu pareizticīgā baznīca, kas kļuvusi par nopietnu spēlētāju politiskajā teātrī. Par Maskavas ietekmi vietējie šeit ironizē, ka Podgoricai esot paveicies, Maskava nemaz nezina, kur tā atrodas.
"Mums ir atsevišķas nacionālistiskas partijas, kuras ietekmē Serbija un Krievija un kuras negrib iestāties Eiropas Savienībā, jo tām ir pavisam citi plāni. (..) Bet viss varētu mainīties, jo Serbijā drīz būs vēlēšanas un tās būs ļoti zīmīgas arī Melnkalnei," norāda izdevuma "Pobjeda" žurnāliste Jeļena Martinoviča.
Par pirmo nopietno pārbaudījumu Melnkalnei iekšpolitiski varētu kļūt nākamais gads, kad šeit ir gaidāmas parlamenta vēlēšanas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
