Uz saturu

Minējumi par "Nord Stream" spridzinātājiem: ukraiņu atbalstītāji vai viltus karoga operācija

Atsaucoties uz izlūkdienestu datiem, medijos minēti iespējamie gāzesvada "Nord Stream" spridzinātāji. Pagājušā gada septembrī Baltijas jūrā notikušās diversijas sarīkošana tiek saistīta gan ar Ukrainu atbalstošu grupējumu, gan Krievijas specdienestiem. "Tv3.lv" apkopoja izskanējušās versijas.

2023. gada 8. martā 11:57

Izdevums "The New York Times" ("NYT"), balstoties ASV izlūkdienestu informācijā, secinājis, ka "Nord Stream" gāzes vada spridzināšanā, iespējams, vainojams "proukrainisks" grupējums, kura sastāvā varētu būt bijuši gan ukraiņi, gan krievi, kas pretojas Putinam.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vienlaikus atzīmēts, ka nav pierādījumu tam, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska administrācija būtu zinājusi par šo operāciju, gatavojusi to vai akceptējusi.

Jāatgādina, ka uzreiz pēc gāzesvada spridzināšanas Polija un Ukraina steidza par to apsūdzēt Krieviju, neminot nekādus drošus pierādījumus tam. Līdzīga pozīcija bija arī tobrīdējam Latvijas aizsardzības ministram Artim Pabrikam (AP).

Maskava apsūdzības noraidīja un rādīja ar pirkstu uz Londonu, kura arī paziņoja, ka nav iesaistīta.

Kijivas un tās sabiedroto motīvi

Kā minēts "NYT" publikācijā, pēc dažu Rietumu amatpersonu domām, visnopietnākie iespējamie motīvi sabotēt gāzes cauruļvadu bija Kijivai un tās sabiedrotajiem, kas jau sen bija iebilduši pret "Nord Stream" projektu, kas ļāva Krievijai piegādāt gāzi Eiropai tieši, nevis caur Ukrainas un Polijas teritoriju.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Izdevums arī piebilst, ka amatpersonas, kuru rīcībā ir minētie izlūkošanas dati, vēl vērtē, cik lielu nozīmi piešķirt šai informācijai, ņemot vērā, ka jebkurš mājiens par Kijivas tiešu vai netiešu līdzdalību cauruļvada sprādzienā varētu apdraudēt tās trauslās attiecības ar Rietumu partneriem, jo īpaši ar Vāciju, kura uzņēmusies lielus ekonomiskus upurus, solidarizējoties ar Ukrainu.

Vienlaikus amerikāņi cerot, ka viņu izlūkdienesti kopā ar Eiropas kolēģiem agrāk vai vēlāk nonāks līdz patiesībai un atradīs vainīgos.

"Ukrainai nav nekāda sakara ar avārijām Baltijas jūrā, un tās rīcībā nav informācijas par "proukrainiskām diversijas grupām"," komentējot "NYT" publikāciju, atzīmē Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.

Ukrainas žurnālists Taras Miščenko norāda uz pretrunām "NYT" publikācijā: "Tās ir burtiski divas rindkopas, kas seko viena otrai. Vienā no tām Ukrainas valdība un "Nord Stream" sprādzieni tiek saistīti ar Krievijas propagandistes Darjas Duginas automašīnas spridzināšanu Maskavā. Nākamajā rindkopā viņi paši to atspēko."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Versija par viltus karoga operāciju

Vācu izdevums "Die Zeit" min, ka gāzesvada spridzināšanā izmantots kuģis, ko iznomājis Polijas uzņēmums. Pieļauts, ka kuģa īpašnieki bija divi Ukrainas pilsoņi.

Publikācijā arī norādīts, ka sabotāžas organizators nav zināms un minēts, ka diversija varētu būt veikta zem viltus karoga, lai gan izmeklēšanā neesot atrasti pierādījumi, kas pamatotu šo teoriju.

Norāda uz iespējamu Krievijas līdzdalību

"The Washington Post" ("WP") publikācijā, kas arī lielā mērā balstīta uz anonīmiem avotiem, minēts, ka ASV un Eiropas izlūkdienesti nav pārtvēruši ne Ukrainas, ne Krievijas amatpersonu saziņu, kurā būtu teikts, ka šo notikumu organizējusi viņu valsts, vai apspriesti mēģinājumi slēpt savu līdzdalību.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Rietumu izlūkdienestu rīcībā esošos datus "WP" avoti raksturojuši kā "signālus", norādot, ka tie tika identificēti starp pārtvertajiem elektroniskajiem sakariem. Šie signāli tikuši konstatēti tikai pēc spridzināšanas.

Tomēr izlūkdienestu rīcībā esot arī pierādījumi, kas norāda uz iespējamu Krievijas līdzdalību. Proti, Krievijas jūras kara kuģi sprādziena vietas tuvumā bija parādījušies jau vairākas nedēļas pirms sprādziena.

Arī "WP" avoti atzīmē, ka ir maz ticams, ka Ukrainas prezidenta aprindās zināja par sabotāžu. Bet Baidena administrācijā rezumēts, ka pagaidām pieejamā informācija nav pietiekama, lai par pērnā septembra incidentu Baltijas jūrā izdarītu galīgus secinājumus.

Maskava: tiek novērsta uzmanība no faktiem

Paužot Kremļa reakciju uz publikācijām Rietumu medijos, Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova pati sev vaicā: "Interesanti, kas pieļauj šādu informācijas noplūdi, piepildot ar to informatīvo telpu?" Un pati arī atbild: "Tie, kas nevēlas veikt izmeklēšanu tiesiskā laukā un visādi cenšas novērst auditorijas uzmanību no faktiem".

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Seismologi konstatēja divus spēcīgus sprādzienus

Pagājušā gada 26. septembrī tika ziņots par gāzes noplūdi divās "Nord Stream 1" cauruļvada daļās Dānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā uz ziemeļaustrumiem no Bornholmas salas.

Vēlāk tika reģistrēta vēl viena noplūde vienā no "Nord Stream 2" gāzesvada posmiem Dānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā uz dienvidaustrumiem no Bornholmas salas. Zviedrijas un Dānijas seismiskās stacijas dokumentēja divus lielus zemūdens sprādzienus "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2" cauruļvadu gāzes noplūdes zonā.

Laikraksts "Der Tagesspiegel" 27. septembrī ziņoja, ka cauruļvadi, iespējams, ir bojāti tīša ūdenslīdēju vai zemūdenes uzbrukuma rezultātā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jau sākotnēji izmeklēšanā tika izskatītas divas notikušā versijas:

  • uzbrukums ir saistīts ar Ukrainu vai to atbalstošiem spēkiem;
  • uzbrukumā varētu būt iesaistīta Krievija.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm