Parādās signāli, ka migrantu transportēšanai varētu tikt izmantotas Krievijas lidostas – tā šodien intervijā TV3 Ziņām norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Baltijas reģiona drošība būs viens no galvenajiem tematiem nākamnedēļ gaidāmajā NATO ārlietu ministru sanāksmē Rīgā. Sarunu priekšvakarā par svarīgāko ar ārlietu ministru sarunājās Ieva Vārna.
TV3 Ziņas: Runājot par NATO koncepciju Latvijā, mums ir dots tāds kā starta šāviens šai koncepcijas tapšanai. No jūsu puses, kā šīs sanāksmes namatēva – kam jūs aicināsiet pievērst kolēģu uzmanību, runājot jau par Baltijas reģiona drošību?
Rinkēvičs: Reģionālajai drošībai. Tam, kas notiek šobrīd gan mūsu pierobežā, gan ar Baltkrieviju un Ukrainu, un kādā veidā stiprināt šo NATO pamata lomu dalībvalstu aizsardzībā. Pirmkārt, es gribētu redzēt, ka NATO misija šeit turpinās, un tie formālie lēmumi arī būs jāpieņem, un ir atsevišķas jomas, kur misija būs jāpastiprina.
Otrkārt, hibrīduzbrukums, karš, tas ir tas, par ko būtu būtiski runāt, tas ir jānostiprina stratēģiskajā koncepcijā. Iepriekšējā koncepcija ir apstiprināta 2010. gadā, kad vēl ļoti daudzas lietas par daudziem nešķita iespējamas, kā NATO reaģē hibrīduzbrukumos. Vai tie ir kiberuzbrukumi, vai tādi, kā redzam, izmantojot migrāciju, enerģētiku… Cita starpā – enerģētika tiek izmantota politiskiem mērķiem.
TV3 Ziņas: Runājot jau konkrētāk par situāciju, kas ir visu uzmanības centrā. Šis hibrīdkarš, ko īsteno Baltkrievijas autoritārais līderis – kā jūs redzat, kā šis jautājums NATO tiek uztverts, runājot par NATO 4. panta iedarbināšanu?
Rinkēvičs: Ja mēs raugāmies uz NATO politiku hibrīdkara apstākļos, tad tagad dalībvalstis cenšas savu drošību nodrošināt pašas, pašlaik visas valstis ar to tiek galā. Tas gan nenozīmē, ka situācija nevar pasliktināties, tā var kļūt daudz sarežģītāka, tad, protams, katrai valstij ir niansētas nepieciešamības, ko tās vēlas no NATO sagaidīt. Mūsu lēmums būs kopīgi aicināt uz konsultācijām un tad jau sargāt mūsu neatkarību un drošību savādākiem līdzekļiem.
TV3 Ziņas: Runājot par situāciju, kas joprojām ir uz Polijas robežas – nav vairs redzamas cilvēku masas, kas tiek koncentrētas, bet uzbrukumi notiek. Aleksandrs Lukašenko tikmēr paziņojis par to, ka 2000 cilvēku atrodas loģistikas centros. Cik daudz mēs varam ticēt tam, ko viņš saka? Mēs redzējām, kas notika laikā, kad bija spiediens pret Lietuvu – bija runa par repatriācijas reisiem, bet tikpat daudz un vairāk cilvēku tika atvesti atpakaļ. Vai šobrīd nevar novērot līdzīgu taktiku?
Rinkēvičs: Redz, hibrīduzbrukums arī iezīmējas ar to, ka pilnas informācijas gan par nodomiem, gan to, kas notiek – nav. Ir pieņēmumi, analītiski pieņēmumi, ir kaut kāda veida informācija. Protams, tā kā jūs sakāt, tika meklēti jauni ceļi, tas kas tagad ir nostrādājis efektīvi – sankciju aspekts. Tajā pašā laikā tā ir cīņa – tiek meklētas jaunas iespējas, parādās informācija, ka tiek mēģināts izmantot Krievijas lidostas – tas viss tiek analizēts un monitorēts.
TV3 Ziņas: Krievijas kontekstā, jūs domājat to, kas bija izskanējis, ka šajā hibrīdkarā varētu izmantot arī Pleskavas lidostu?
Rinkēvičs: Tas ir izskanējis. Ir informācija, ka Pleskavas lidosta varētu atsākt izmantot čarterus no un uz Ēģipti, no siltākām vietām. Mēs rūpīgi sekojam līdzi gan publiskajai, gan cita veida informācijai. Arī mums, runājot par Baltkrievijas robežas nostiprināšanu, nevajadzētu aizmirst, ka mums ir robeža ar Krieviju – parasti jau tā ir, ka tu sakoncentrējies uz vienu kritisko posmu un palaid vaļā otru. Darām visu, lai nostiprinātu mūsu vājo posmu, un domājam par to, ka mums ir jānostiprina visa austrumu robeža.
<strong>TV3 Ziņas: Neviens nevar ielīst Lukašenko galvā – ko viņš domā un plāno. Skaidrs, ka sankciju atcelšanu viņš nepanāks, bet viņa mērķis ir arī panākt, lai viņu atzīst par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. Vai jūs redzat iespēju, ka varētu tikt pastiprināts spiediens – šo migrācijas plūsmu, spiežot pāri mūsu valsts robežām?</strong>
Rinkēvičs: Mums ir jābūt gataviem dažādiem scenārijiem, ieskaitot arī šo.
TV3 Ziņas: Kontekstā ar šo noteikti nevaram nerunāt par Ukrainu. Kā mums ir jāraugās un jāvērtē situācija, kas risinās pie Ukrainas robežām?
Rinkēvičs: Ukraina nostiprinās kā valsts, un tas, protams, nav ilgtermiņa Krievijas interesēs. Vladimirs Putins diezgan atklāti teica, ka Krievijas interesēs ir redzēt Ukrainu vāju un sašķeltu, un tajā pašā laikā mums ir jāapzinās to, ka mūsu valsts drošība sākas Ukrainā.
Lasi vēl:
- Pabeigta pagaidu 37 kilometru garā žoga ierīkošana uz robežas ar Baltkrieviju
- Rinkēvičs norāda, ka precīzu migrantu skaitu Baltkrievijā varētu nezināt pat Lukašenko
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
