NATO izstrādājusi Ukrainai jaunus ieročus aizsardzībai pret "šahediem" un planējošām bumbām

Višņevskis pastāstīja, ka pavasarī Ģenerālštābs vērsies pie centra ar lūgumu palīdzēt ar tehniskajiem risinājumiem, lai pretotos planējošām bumbām (KAB), kā arī cīņā pret droniem, kas darbojas ar optisko šķiedru. Lielākais progress līdz šim sasniegts KAB neitralizēšanas jomā.

"NATO ir instruments, ko sauc par "inovāciju konkursu". Mēs izstrādājām scenāriju, kā šīs planējošās bumbas tiek izmantotas, aprakstījām vēlamo rezultātu un aicinājām uzņēmumus piedalīties konkursā. Saņēmām vairāk nekā 40 pieteikumu no ražotājiem – šoreiz tikai no NATO valstīm. Žūrija, kas galvenokārt sastāvēja no Ukrainas ekspertiem, kuri frontē cīnās pret šīm bumbām, atlasīja trīs finālistus. Visas trīs kompānijas jau iepriekš sadarbojušās ar Ukrainu," viņš skaidroja.

Fināla risinājumi balstīti uz dronu pārtvērēju un "dronu bara" tehnoloģijām. Tiek paredzēta arī mākslīgā intelekta izmantošana dronu vadības precizēšanai.

"Lai gan sākotnēji mēs strādājām pie aizsardzības pret planējošām aviācijas bumbām, izrādījās, ka šie risinājumi ir ļoti efektīvi arī pret "Šahed" droniem un jau gatavi izmantošanai pret tiem. Savukārt pret KAB tiem vēl nepieciešama pilnveidošana," sacīja Višņevskis.

Nākamnedēļ Francijā paredzēti pēdējie izmēģinājumi poligonā, lai gan lauka testēšana jau veikta arī Ukrainā – un tie bijuši veiksmīgi dronu neitralizēšanas ziņā.

"Francijas poligonā tiks palaistas planējošās bumbas un droni, un pārtvērējiem būs jādemonstrē savas spējas tos notriekt. Pēc šiem testiem Ukraina varēs pieņemt lēmumu, vai šī tehnoloģija mums ir nepieciešama, un caur koalīcijām piesaistīt finansējumu tās ražošanai," skaidroja Višņevskis.

Risinājums cīņai pret optiskās šķiedras droniem pagaidām nav sasniedzis šādu gatavības līmeni, taču darbs pie tā turpinās, viņš piebilda.

Jaunajam bruņojumam varētu būt pieprasījums arī Eiropas valstīs, jo Eiropas Komisija līdz 2027. gadam plāno ieviest ES bezpilota lidaparātu aizsardzības sistēmu.