NATO meklē veidus, kā kara ar Krieviju gadījumā ātrāk aizsargāt Baltiju
Bažas par iespējamu plašāku kara eskalāciju Eiropā, kā arī pieaugošā nenoteiktība par turpmāko ASV iesaisti šī kontinenta drošībā liek NATO Eiropas partneriem arvien straujāk stiprināt alianses no pašas Eiropas resursiem. Medijos ir izskēnijs jauns NATO plāns, kā padarīt Baltijas aizsardzību operatīvāku un efektīvāku, proti, izveidojot jaunu komandstruktūru alianse austrumu flanga stiprināšanai.
Ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz saviem avotiem, vēsta, ka NATO veido jaunu komandstruktūru, lai kara gadījumā ar Krieviju daudz ātrāk spētu izvietot karaspēku un bruņojumu Baltijas valstīs, īpaši Latvijā un Igaunijā. Šobrīd visu Baltijas reģionu pārrauga viens štābs Polijā, taču jaunais plāns paredzētu šo atbildību sadalīt, uzticot Latvijas un Igaunijas aizsardzību dalīt starp Vāciju un Nīderlandi. Paredzams, ka tas spētu mobilizēt līdz pat 60 tūkstošiem karavīru.
Šo plānu kalšana notiek īpaši saspringtā laikā. Eiropas izlūkdienesti arvien uzstājīgāk brīdina, ka Krievijas stagnācija frontē Ukrainā mudina Vladimiru Putinu arvien agresīvāk izmantot hibrīdkara taktikas visā Eiropā. No dažāda veida kiberuzbrukumiem līdz sabotāžām.
NATO šobrīd arī gatavojas iespējamiem hibīduzbrukumu draudiem kritiskajai infrastruktūrai. Igaunijā ASV un sabiedroto kiberspeciālisti mācībās trenē reakciju uz uzbrukumiem elektrotīkliem, dzelzceļam un citām stratēģiski svarīgām sistēmām.
"Mūsu galvenais mērķis ir kļūt stiprākiem kā aliansei un koalīcijai — mācīties vienam no otra, dalīties pieredzē un apgūt jaunākās kara un īpaši kiberaizsardzības metodes. Tas ļauj mums labāk izprast dažādas sistēmas un vēl ciešāk sadarboties savā starpā. Mēs jau tagad spējam ļoti efektīvi sadarboties, un tas ir būtiski, lai kopīgi stātos pretī nākotnes draudiem."
Tikmēr Londonā Lielbritānija un Polija šodien paraksta vēsturisku aizsardzības līgumu, kas paredz kopīgi attīstīt nākamās paaudzes pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas.
"Šī līguma politiskā būtība ir stiprināt Eiropas solidaritāti, vienotību NATO ietvaros un transatlantiskās saites. Līgumā mēs arī ļoti skaidri uzsvērām, un par to esmu pateicīgs, ka vēlamies aizsargāt mūsu kopīgās vērtības."
NATO un Eiropas valstu rosību steigšus stiprināt savu drošības arhitektūru ietekmē samērā plašs apstākļu kopums. Nemainīgi tā ir Krievijas agresija un tās izplešanās, ko šobrīd papildina spriedze ar agresora pārvirzītajiem ukraiņu militārajiem bezpilota lidaparātiem Baltijas valstu pierobežas gaisa telpā, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa asā kritika un neizlēmīgie lēmumi par to, vai izvest vai nē Savienoto valstu karavīrus un militāro tehniku no bāzēm Eiropā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
