Nepieciešama politiskā griba samazināt bēgļu seksuālo ekspluatāciju Eiropā

Aprīļa sākumā iedzīvotāji pamanīja un ziņoja par naidu kurinošo saukli pret Ukrainas sievietēm. Uz sienas, kas ieskauj Rīgas dzimtsarakstu nodaļu Pārdaugavā, bija uzķēpāts: "Paldies par m****m Ukrainai.".

Šāds uzraksts šodien rotā Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas sētu. Domāju, ka policijai būtu jānovērš likumpārkāpumi arī brīvdienās. Bet nē – likumpārkāpēji netraucēti darbojās visu brīvdienu garumā. @Valsts_policija vai Jūs pildāt savus uzdevumus? @RigasDome @MStakis ? pic.twitter.com/7ZxsSlAMMS

— NYC (@zobarste) April 4, 2022

Policija uzsāka resorisko pārbaudi, bet pilsēta ķērās pie lupatas, un iespējami ātri uzraksts pazuda.

Domājams, ne nejauši uz šīs pašas sienas Dzirciema ielas pusē nu parādījies pavisam cits vēstījums – "Slava Ukrainai", un to pašvaldība nomazgāt nesteidzas.

Aija Lilienfelde

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Imantas punkta koordinatore

"Mēs jau vadāmies pēc tā, ko sabiedrības modrā acs dara zināmu. Mums ir Imantas punkts, par ko pienāk informācija. Šo konkrēti pamanījām "Twitter", par apķēpātiem plakātiem iedzīvotāji ziņoja, un konkrēto "baneri" pašvaldība pat divas reizes glāba."

Vandaļi cīnās primitīvām metodēm. Ukrainas atbalsta plakātus apķēpā ar burtiem "Z", rauj nost karogus, spārda un pat dedzina tos.

Policija sākusi 26 kriminālprocesus un 50 administratīvo pārkāpumu lietas, kas saistītas tieši ar agresiju pret Ukrainu. Resorisko pārbaužu vien ir 110.

Lai arī briesmīgais uzraksts Pārdaugavā ir nomazgāts, tas nemaina lietas būtību, ka daļā sabiedrības šāds viedoklis paliek nemainīgs. Un, kamēr policija turpina noskaidrot, kurš par ķēpām ir atbildīgs, uz Ukraiņu sieviešu un pat bērnu miesu turpina pretendēt seksa pircēji, kuriem ir dziļi vienaldzīgs šo cilvēku bezpalīdzīgais stāvoklis.

Nebijusī bēgļu plūsma nu izgaismo vājās vietas, kur cilvēktiesības pieklibo arī Eiropas valstīs.

Centram "Marta" kolēģes no sieviešu tiesību organizācijām Austrijā stāsta, ka bēglēm piedāvā darbu bordeļos, kas tur ir legāli. Izmisušas, viņas var piekrist savu miesu pārdot, un veidojas dziļāka viņu izmantošanas ķēde.

Bet valstīs, kur prostitūcijas ir atļauta, tai skaitā Latvijā, ieņem pozīciju, ka labāk šai nozarei ļaut darboties vismaz ar kādu regulējumu, nevis tās upurus pakļaut vēl lielākai vardarbībai, ja prostitūcija pārcelsies uz pagrīdi.

Pretējās domās ir Centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce. Ir jābūt politiskajai gribai, lai seksa pārdošanu un pieprasīšanu samazinātu, to sodot.

Iluta Lāce

biedrības Centrs "Marta" vadītāja

"Sievietes, kas strādā ar seksuālajā ekspluatācijā cietušām personām, saka, ka skaidri var pateikt, kurā pasaules daļā notiek karš, jo no turienes sievietes atrodas bordeļos un viņām vajadzīga palīdzība, lai viņas no turienes izpestītu."

Centrs "Marta" vērsies Iekšlietu ministrijā, pieprasot ar steigu likumos paredzēt bargus sodus seksa pircējiem, jo tieši viņi aizsāk ķēdi, kurā cieš neaizsargātie.

Vairāk nekā puse, 60% visu cilvēktirdzniecības upuru Eiropas Savienībā savervēti tieši ar mērķi tos pakļaut seksa industrijai. 72% tirgoto cilvēku ir sievietes, 22% bērnu.

Prostitūtu uzskaites Latvijā nav, un policija TV3 Ziņām nevarēja pateikt, vai šai izmisuma pilnajā nozarē jau nodarbināta kāda nupat no kara aizbēgusī.